Sulīgas krāsnī ceptas garneles debešķīgi gardā mērcē, kur pamērcēt maizes gabaliņus. Ideāla uzkoda brīvdienu ballītei! Recepti iesaka kulinārijas bloga "Gards, ka nenoēsties!" autore Diāna Šulce-Palma.
Parasti garneles čaulā ir pieejamas saldētā veidā, tādēļ jāsāk ar atsaldēšanu, 24 h pirms gatavošanas pārliekot tās no saldētavas ledusskapī. Ja gatavošana paredzēta vakarā, garneles var izņemt no saldētavas no rīta un atsaldēt istabas temperatūrā.
Kad garneles atkusušas, rūpīgi nosusina tās papīra dvielī un kārto uz cepešpannas, kas iepriekš izklāta ar cepamo papīru.
Apber garneles ar smalki sakapātiem ķiplokiem, čili piparu un zaļumiem. Lielisku garšu garnelēm piešķirs kinza, bet tie, kam tā nepatīk, var izmantot pētersīļus, dilles vai citus zaļumus pēc izvēles.
- Piebilde: Latvijā pieejamās garneles parasti jau ir vārītas (sarkanas), un sāls tām arī pievienota, tādēļ ar sāli aizrauties nevajadzētu. Taču, ja gatavojam nevārītās garneles (pelēkas vai rozīgas, atkarībā no šķirnes), sāls ir nepieciešama.
Kad garnelēm pievienots viss paredzētais, pārlej tās ar olīveļļu un uzmanīgi apmaisa. Pat ne apmaisa, bet pacilā, lai eļļa nokļūst arī cepamtrauka apakšā. Eļļu, protams, var lietot arī krietni mazāk, taču mērcīte, kas rodas cepšanas procesā, ir daudzu lieko kaloriju vērta!
Sagatavotās garneles liek iekšā līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un cepina minūtes piecas jau vārītās, vai arī – ja tās ir nevārītas – kamēr kļūst sarkanas.
Jau gatavām garnelēm pārslaka laima sulu.
Ēd ar baltmaizi, to laužot gabalos un mērcējot garšām piesātinātajā eļļas un garšvielu maisījumā.
