Šīs lieliskās picas recepti izstrādājis Gints Kokins. Autors to dēvē par veselīga uztura stūrakmeni un pagatavojis ģimenes vakariņām. Taču labām picām ir tā jaukā īpašība, ka tās var ēst jebkurā diennakts laikā. Kurš gan no šādas picas atteiktos arī brokastīs?
Šoreiz izmantoju Dobeles dzirnavnieka gatavo picas mīklas maisījumu (ievēroju visas ražotāja instrukcijas), ja ir slinkums, dikti ok.
Kamēr mīkla atpūšas, sarīvēju sieru (nedaudz Krievijas, nedaudz Holandes, nedaudz mocarellas), sagriežu plānās ripās sīpolu, desu (mūsmājās iecienīta ir "NOO Cepeškunga" ar parmezānu, bet ir izmantotas arī medījuma gaļas).
Galda virsmu nokaisu ar miltiem, izrullēju mīklu apmēram 3-4 mm biezumā un lieku uz plāts, vienmērīgi noziežu ar tomātu mērci (šoreiz Rundāles ražojuma).
Sāku likt virsū iepriekš sagatavotos produktus. Sāku ar sieru, tad sīpolus, desu un bekonu un lieku iepriekš uzsildītā krāsnī (220 grādi) uz 15 minūtēm.
Piebilde: cenšos nepārspīlēt ar pildījuma daudzumu, jo tad picu nevar normāli paņemt rokās un ēst. Vispār jau tas ir tāds rasola vai marinēto gurķu ekvivalents – katrā mājā sava, vispareizākā recepte. Galvenais, mauprāt, ir nepārspīlēt ar pildījumu.
