Japāņu zupa rāmen ir tik dažādās variācijās, kā latviešiem kotletes, karbonādes vai kartupeļu sacepumi. Nav bijusi iespēja būt Japānā un nogaršot autentisko garšu, bet arī šī variācija mūsmājās “iet uz urrā”. Buljons ir tik aromātisks, izteiksmīgu garšu, ka no lielā katla parasti pāri vairs nekas nepaliek. Turklāt labā vēsts ir tāda, ka šo zupu var pagatavot ļoti ātri. Tiesa, ja pirms tam ir sarūpētas visas nepieciešamās sastāvdaļas. To gan ir diezgan daudz, un no sirds iesaku nešmaukties, ja kāda ir piemirsusies un iešāvusies prātā ideja gatavot no tā, kas ir. Nē! Tā nedariet. Gatavojot rāmen, ir svarīgi katliņā savietot visu, kas minēts receptē, citādi zaudēsiet pilno garšas buķeti. Protams, ēst jau varēs, bet nebūs tas, kas gaidīts.
Recepti mūsmājās regulārā iekļaušanā ēdienreizēs savulaik ieviesa vecākā meita, tagad to pārņēmušas māsas un parasti tieši viņas šo zupu gatavo visai ģimenei. Vēl kāda interesanta nianse – zupa jeb buljons katru gatavošanas reizi var nedaudz atšķirties. Tas tādēļ, ka arī produkti mēdz būt ar dažādu garšu. Varbūt arī ir nopirkta citāda sojas mērce. Tas var ietekmēt garšas nianses. Ķeramies pie darba! Recepte paredzēta 4 personām.
Uzliek vārīties ūdeni, iemet tajā buljona kubiņus. Tikmēr citronzāles stiebrus nedaudz izklapē ar gaļas āmuru un iemet katlā. Sarīvē ingveru un izspiež ķiploku, – arī tos met iekšā katlā. Ūdens jau skaisti burbuļo un sāks smaržot, – tad ieber cukuru, pievieno sojas mērci. Ļauj buljonam nedaudz pavārīties un pielej rīsu etiķa šļuku. Jāpiebilst, ka der buljonu ik pa laikam pagaršot, cik stiprs tas veidojas, jo var atšķirties gan ingvera, gan ķiploka ņiprums. Citam garšo asāki ēdieni, citam – ne tik asi, tāpēc jānogaršo un jāsaprot, vai nevajag pašķaidīt ar ūdeni (pielejot klāt jau uzvārītu). Kā pēdējais katliņā iebirst čili pipars. Ļauj arī tam mazu brītiņu papeldēt buljonā. Ja vēlas mazāk asuma, izņem ātrāk.
Paralēli buljona tapināšanai uzliek vārīties olas. Tām jābūt cieti novārītām. Citā katliņā izvāra nūdeles. Ņem vērā, ka šāda tipa nūdeles izvārās dažās minūtēs! Nepārvāri. Bet uz vēl viena plīts riņķa uzliek lielo pannu un cep bekonu, kamēr tas kļūst skaisti brūnīgs un kraukšķīgs. Kad sacepies, uzliek uz papīra dvieļa, lai liekie tauki pazūd.
Lūk, arī esam tikuši līdz gala rezultātam! Saliek bļodiņas uz galda – tajās ieliek nūdeles un pārlej ar buljonu, maliņā izkārto nolobītas, uz pusēm pārgrieztas olas un bekona šķēlītes. Lai svaigumiņš un zaļumiņš – paber virsū svaigus (bēbīšu jeb baby) spinātus. Ja to nav, protams, var jebkurus zaļumus – lociņus, salātlapas, rukolu. Mums vislabāk patīk spinātiņi. Parasti vēl novārām papildu olas un izcepam kādu lieku bekona šķēli, ja kāds vēlas papildporciju. Bet zupa ir sātīga.
Lai labi garšo arī jūsmājās!
Nekādu kotlešu! Kā 'StockPot' iepazīstina ar Āzijas garšām 
