Ar pirkstiem skrienot pāri virtuves skapītī esošo pavārgrāmatu kaudzītei, šonedēļ apstājos pie mazas, bet jaudīgas grāmatiņas – gluži, kā mana teju divgadniece. Un kāpēc lai seriālā "Recepte no grāmatas" nepavīdētu arī pavārgrāmata, kas primāri paredzēta, lai pavērtu garšu apvāršņus pašiem mazākajiem ēdājiem? Tā nu šoreiz seriāla galvenā varone ir "Ņam, ņam mazulīt!" (2008, "Biznesa augstskola Turība") – britu šefpavāres Sianas Blunosas lolojums, kas veltīts viņas meitiņai Koko. Nepārprotiet, teju 100 receptes, kas atrodamas tajā, nav tikai pirmie biezenīši – te atrast pat tādas izsmalcinātas lietas kā cūkgaļa ar aprikozēm, jēra gaļas sautējums un aknu aizdars.
Bērni gan spiedza, kad ieminējos: "Varbūt gribēsiet rīsu pudiņu?" Tas viņām ir zināms mazliet citā izpildījumā – ilgi un sparīgi maisot karsēts, pēc tam atdzesēts un pasniegts ar ogu mērci. Šis rīsu pudiņš gan ir citādāks – britu virtuves labākajās tradīcijās, cepts cepeškrāsnī, ļaujot visu darbiņu paveikt karstajam gaisam, pienam un rīsiem, kas tik prasmīgi uzsūc visu labumiņu. Bet pietiek runāt, ķeramies pie lietas!
Pirms gatavošanas izlasīju recepti un zināju, ka šo to pamainīšu, lai pats pudiņš būtu krēmīgāks (un diemžēl čut-čut treknāks), un pielikšu mazliet vairāk rīsu. Manā versijā ir 400 ml piena un 200 ml saldā krējuma. Ja pudiņu negribas treknu, var izmantot tikai 570–600 ml pienu. Un pārliecinies, ka izmanto īsgraudu rīsus – tie ir resnāki, apaļāki, lipīgāki, kas tik ļoti nepieciešams īstajai konsistencei. Tāpēc pudiņam izvēlies arborio rīsus, suši rīsus vai risotto paredzētos.
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Vispirms uzkarsē cepeškrāsni līdz 160 grādiem.
Ņem karstumizturīgu veidni (man noderēja 22x22 cm kūku forma) un bagātīgi ietauko to ar sviesta piciņu.
Veidnē ieber rīsus, pūdercukuru un pārlej ar pienu un saldo krējumu (vai tikai pienu), pievienojot arī vaniļu. Visu apmaisa, lai rīsi izklājas vienmērīgi veidnē, bet pūdercukurs necentrētos vienā vietā.
Veidni pārklāj ar foliju, liek cepeškrāsnī uz vidējā plauktiņa un cep 45 minūtes.
Kad šis laiks pagājis, noņem foliju, apmaisa pudiņu un cep krāsnī vēl tikpat ilgi – 45 minūtes.
Kad gatavs, izņem no krāsns, nedaudz vai pavisam atdzesē un pasniedz ēdājiem. Var ēst tāpat, var arī pievienot augļu vai ogu biezeni vai ievārījumu.
Kā mums garšoja? Nu, ļoti salds un krēmīgs. Mazākā jaunkundze apēda savu un lielās māsas porciju. Bet piecgadniece izteicās, ka viņas gaumei par saldu. Garša tiešām atgādina iebiezināto pienu, tāpēc labi, ka pārāk daudz nepaliek pāri, lai nepārdozētu saldo pudiņu. Ja bail, ka pudiņš būs par saldu, mans ieteikums ir pievienot mazāk pūdercukura (50 gramu vietā 30 vai pat 25). Ja šo recepti izmēģiniet, pastāstiet arī komentārā, kā izdevās jūsmājās!
