Sīpolklopsī ir viss, kas īstenam latvietim vajadzīgs – miltu mērce, kūpoši kartupeļi un izklapēta gaļa, kas mutē kūst. Fani un zinātāji saka, ka sīpolu sitenis ir gandrīz tikpat labs kā beku mērce.

Drēgnā rudenī prasās komforta ēdienu – siltu, sātīgu, pazīstamu, bērnībā ēstu. Skaidra lieta, ka tādu visbiežāk var atrast pusgadsimtu senās pavārgrāmatās. Ņemot vērā, ka savā izaicinājumā – katru nedēļu pa pavārgrāmatai – nupat vienu seno izmantoju, meklēju citus variantus.

Un variants atnāk pats – draudzenes plauktā ieraugu pirms astoņiem gadiem "Zvaigzne ABC" izdoto grāmatu "TOP fotoreceptes.lv". Soli pa solim un foto receptes ir mans iecienītākais žanrs, jo varu skatīties un sekot līdzi tam, ko daru. Ticamība arī krietni lielāka nekā receptei bez bildēm. Grāmata ir pilna ar komforta ēdieniem: cepelīni, skābu kāpostu zupa, kotletes un sīpolklopis. Jā, tas būs īstais!

Ja grāmatas autors Armands Avens vēl būtu starp dzīvajiem viņš nešaubīgi būtu influenceris, pievienotu savam profilam stāstus, parupji slavētu vai nopeltu vienu vai otru produktu vai gatavošanas veidu. Grāmatas ievadā viņš uzrunā lasītājus, cerot, ka grāmata būs nospeķota un nodriskāta no lietošanas, jo "plauktā guļoša noputējusi pavārgrāmata ir kaķa pirdiena vērta."

Runājot par kaķiem, tie autoram arī bijuši dikti mīļi, jo katrā receptē redzams arī viņa mīlulis – kaķis Bonga, kuram autors piedēvē dažādus tekstus, piemēram, pie sīpolklopša receptes Bonga saka: "Ko? Krējums un gaļa?" Pie receptēm bez gaļas Bongam piedēvēts sašutums par gaļas neesamību.

Dzīvnieki uz galda, kur tiek gatavots ēdiens, ir mans sarkanais karogs! Pārlapojot grāmatu, atceros, ka esmu receptes pētījusi arī interneta vietnē, un klusi šausminājusies par kaķa spalvām kā ēdienu piedevu!

Ja ignorējam, ka Bonga burtiski bradā pa karbonādēm, receptes ir detalizēti aprakstītas, un katrs solis sabildēts. Vienai receptei ir apmēram 20–25 foto. Pagatavošanas gaita tiek aprakstīta nedaudz parupji, un autors produktus sauc "pa savam" – sviests ir svieksts, klapēt ir klopēt, zaļumi – zaļbarība. Maza aizķeršanās ir ar sastāvdaļām, jo tās ne visur dotas precīzi – sīpolklopša gadījumā palīdz attēls, kur tās nobildētas, tad top skaidrs, ka receptē minētais skābā krējuma trauciņš ir domāts 500 gramu kārba.

Kartupeļus noskalo un sagriež vienādos gabalos, tad gabaliņus nomizo un ar mizotāja palīdzību noapaļo.

Gaļu sagriež 1 centimetru biezās šķēlēs, tad sagriež sērkociņa kastītes garumā un ar gaļas āmuru izklapē 3-5 reizes lielāku gabalu, no vienas un otras puses.

Izklapēto gaļu apkaisa nedaudz ar sāli un krāmē kaudzē, līdz visa izklapēta.

Uzkarsē pannu, tajā liek apmēram 50 gramus sviesta, izkausē.

Uz virtuves dēlīša izsijā miltus un apviļā gaļu, tad liek sviestā cepties. Apcep no abām pusēm, nedaudz apbrūnina, bet ne ilgāk par 3 minūtēm.

Gaļu liek atsevišķā traukā.

Sīpolus nomizo, sagriež šķēlītēs un liek cepties tajā pašā pannā, kur cepta gaļa.

Brīdī, kad sīpoli nedaudz zeltaini, pieber cukuru, lai tie karamelizējas.

Kad sīpoli apcepušies cukura karamelē, pievieno gaļu (var pārlikt sīpolus dziļākā traukā un sautēt tur, ja panna ir sekla), pievieno miltus, sajauktus ar ūdeni.

Liek klāt skābo krējumu un sagrieztas ķiploka daiviņas.

Atstāj sautēties uz vidējas uguns. Ja elektriskai plītij ir 9 karstuma iedaļas, tad vajag atstāt 4-5. Sautē 20 minūtes.

Liek vārīt kartupeļus.

Sasmalcina zaļumus.

Nokāš kartupeļus. Uz šķīvja servē sīpolklopsi ar kartupeļiem, ko pārber ar zaļumiem.

Sīpolklopsis jeb no vācu virtuves aizgūtais "Zwiebelklops" vilties neliek – īsts komforta ēdiens un, kas pārsteidzoši, garšo arī bērniem. Manai gaumei tas ir nedaudz par biezu (liktu mazāk miltu) un saldu (karamelei mazāk cukura). Atzīšos, ka pagarināju mērci ar nedaudz ūdens, jo manā standartā klopsis ir šķidrāks. Pēc attēliem redzu, ka gaļa ir brūnāka nekā man un arī liekais šķidrums vairāk, taču, sekojot norādēm, man tāds nesanāca. Iespējams, ka Armanda sīpoli bija lielāki un sulīgāki par manējiem.

Kā garšoja? Labi! Komfortabli. Tieši tik komfortabli, lai to apēstu laikā, kad citi iet gulēt. Pārāk kārdinoši un silti tas izskatījās.

Kolēģe Egita atzinās, ka nekad nav ēdusi sīpolklopsi: "Ar visu to, ka man nav pretenziju pret sīpoliem, šī ēdiena nosaukums kaut kā nešķiet vilinošs un nogaršošanas vērts." Mēģinot atrast piemēru, kā tas garšo nonācu pie šāda formulējuma – līdzīgi kā sīpolu marmelāde uz burgera, tikai sajaukta ar krējumu.

Lai gardi!