Kristapa stāsts par zoss cepeti:
Ņemam zosi, izplūkājam spalvas, ja tādas ir palikušas.
Pildījums zosij var būt ļoti dažāds, tie var būt āboli, griķi ar sēnēm, sautēti skābie kāposti vai kas nu kuram tuvāks pie sirds. Man pašam patīk, kad zoss smaržo pēc apelsīniem vai mandarīniem, tādēļ, zosi vienmēr pildu ar tiem, pievienojot arī kādu ābolu, rozīnes un melnās plūmes, kā arī nedaudz timiāna.
Visu pildījumam sagriežu nedaudz smalkāk, lai sula tek, sajaucu kopā ar garšvielām un pildu zosī, vēderu ar virtuves diega palīdzību, cieši aizšuju ciet.
Šādi sagatavotu zosi, pirms cepšanas ir labi uz 30 sekundēm iemērkt vārošā ūdenī un tad uzreiz ledus ūdenī, lai strauji atdziest, tas padarīs zoss ādu kraukšķīgāku, pēc tam ādu nosusinu ar salveti un ierīvēju ar nedaudz olīveļļu.
Uz ādas es cenšos nekādas garšvielas nelikt, jo cepot tās mēdz degt un tad zoss cepetis neizskatās pievilcīgi.
Cep zosi 200 grādu temperatūrā, apmēram pēc 20-25 minūtēm samazina temperatūru uz 170 grādiem un cep vēl apmēram trīs stundas ik pa laikam zosi aplaistot ar sulu, kura tek laukā.
Pēc pieredzes, varu teikt, ka sulas un tauku no zoss tek ārā ļoti daudz, tādēļ cepamajai paplātei jābūt maksimāli dziļai.
Pasniedz zosi ar sautētiem kāpostiem, kartupeļiem, glazētiem kastaņiem, kas nu kuram labāk patīk un garšo.