Stāsts ir par nūdelēm buljonā, kas man tas bija vesels piedzīvojums - kā es vispār iepazinu tādu rāmenu, kā to pagaršoju un kā pēc tam nolēmu atkārtot mājās.
Garajos ziemas vakaros, kad neko vērtīgu mājās negribas darīt, sāku šķirstīt interneta televīzijas dzīles, kur pavisam nejauši uzgāju dokumentālo seriālu par pavāriem. Viens no tiem - korejiešu izcelsmes amerikānis - bieži ar sajūsmu pieminēja kādu man nezināmu ēdienu - rāmen. Viena sērija tika veltīta īpaši šim ēdienam. Šefpavārs pat bija aizceļojis uz Japānu, kur šo nūdeļbuljonu baudīja vairākos, visai savdabīgos, restorānos.
Smaidīgais pavārs tik garšīgi ēda un stāstīja par šo ēdienu, ka neizbēgami radās vēlme to pamēģināt. Tad sākās sarežģītākais - atrast kur tādu dod. Neesmu liels ēstuvju pazinējs, un arī īpaši neaizraujos ar Āzijas ēdieniem tāpēc nācās prasīt palīdzību draugiem un svešiniekiem sociālajos tīklos. Diemžēl tā arī nesaņēmām norādes uz rāmen ēstuvēm Rīgā. Nācās meklēt tālāk...
Atradām. Vašingtonā. Tajā, kas Kolumbijas apgabals. Nu, labi, noteikti varēja atrast arī tuvāk, bet tas sakrita ar plānoto ceļojumu. Tur uzgājām visai populāru nūdeļnīcu, ko iecienījuši vietējie hipsteri. Tik ļoti iecienījuši, ka ieteikumos rakstīts rezervēt vietu pāris nedēļas iepriekš. Tā arī izdarījām.
Pienāca ilgi gaidītā diena. Tikām nosēdināti pie šauras letes uz kuras drīz parādījās milzīga bļoda ar kārotajām nūdelēm buljonā. Klāt kaut kāda gaļa, nori lapa, zaļumi un mīksti vārīta ola. Līdz iedoti irbulīši un mazam kausiņam līdzīga karote.
Iemērcu, pagaršoju. Spēcīga garša. Ļoti grūti aprakstīt. Tāds kā buljons ar sojas mērci. Bet ne tik banāli. Garša ir daudz... dziļāka, kārtaināka. Pārduru mīksto olu, ļauju dzeltenumam iztecēt. Sajaucu, uztinu nūdeles uz kociņiem... Kādu labu brīdi neviens nerunā un dzirdēt var tikai buljona un nūdeļu strēbšanas skaņas.
Diez vai var teikt, ka rāmen ir kaut kāds unikālais ēdiens, kas mainījis manu pasauli, vai pēc kā īpaši tiecos un varētu ēst katru dienu. Bet tas palika atmiņā kā garšīgs piedzīvojums. Lai atsauktu atmiņā Vašingtonas nūdeļnīcas sajūtas, nolēmu pagatavot "vienkāršo rāmen" mājas apstākļos. Kāpēc vienkāršo? Jo īsto pagatavot man nav iemaņu. Tas buljons ir jāvāra visu dienu, laiku pa laikam piemetot klāt visādus zaļumus un gaļas. Tas man ir par sarežģītu, tāpēc visu šo ambrāžu aizstāju ar buljona kubiņu...
Tātad mans vienkāršais rāmens:
Uzvāra katliņā ūdeni. Iemet buljonu un nūdeles. Tas viss ir gatavs diezgan ātri. Pirms vai pēc tam uzvāra olu - vēlams visai mīkstu. Prasmīgāki kulināri var "poučēt" - vārīt bez čaumalas.
Žāvēto gaļu sagriež šķēlītēs un iemet katliņā pie nūdelēm. Uz īsu brīdi, lai mazliet "apaug" ar buljona garšu. Un tas arī viss.
Izķeksē nūdeles no katla un ieliek bļodiņā. Uzlej buljonu tā lai knapi nosedz nūdeles. Turpat virspusē saliek gaļas gabaliņus un uz pusēm pārgrieztu olu. Visu apkaisa ar lociņiem un uzlej mazliet sojas mērci.
Tad noteikti nofotografē un nopublicē instagramā. Pēc tam ēd un mēģina iztēloties hipsterīgu ēstuvi svešā zemē. Ēd ar irbuļiem (vai dakšiņu) un karoti.
Tādas, lūk, vienkāršas un ātras vakariņas.
