Foto: Bonduelle
Visā pasaulē kulināri un pavāri jau sen atzinuši pākšaugus par uzticamiem un drošiem sabiedrotajiem virtuvē, bet šogad šis produkts ieguvis vēl kādu ļoti svarīgu atzinību. ANO Ģenerālās asamblejas 68. sesijā 2016. gads oficiāli tika pasludināts par Starptautisko pākšaugu gadu. Tā, protams, nav nejaušība.

"Delfi" sadarbībā ar franču zīmola "Bonduelle" pārstāvjiem turpina rakstu sēriju, kurā centīsimies no jauna atklāt pākšaugus – pārtikas produktu ar milzīgu un līdz šim nepietiekami novērtētu potenciālu.

Neiedomājamā tempā palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam, aug arī pārtikas pieprasījums. Diemžēl to nevar sacīt arī par lauksaimniecības platībām un dabas resursiem. Lai atrisinātu šo problēmu, nepieciešami tādi kultūraugi, kam ir ļoti augsta ražība un zemas prasības pēc resursiem. Šiem kritērijiem vislabāk atbilst pākšaugi.

Pākšaugu kultivācija ļoti labvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi. Šie kultūraugi bagātina augsti ar slāpekli, tādēļ mazinās vajadzība pēc mākslīgā mēslojuma. Pupiņas, zirņi, lēcas un pārējie šīs saimes pārstāvji aug pat vissausākajos reģionos un neauglīgā zemē – vietās, kur laistīšanai un augsnes bagātināšanai ir kritiski svarīga loma.

Tas nebūt nav viss. Vienkārša ir arī pākšaugu uzglabāšana – šajā ziņā sēklas ir ārkārtīgi "mazprasīgas", turklāt ļoti ilgi nezaudē savu uzturvērtību. Zirņi, pupiņas, pupas un lēcas ir galvenais augu valsts izcelsmes olbaltumvielu un aminoskābju avots lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju. Pākšaugu sēklās esošie mikroelementi un minerālvielas palīdz cīnīties ar dažādām kaitēm, piemēram, diabētu, sirds un asinsvadu saslimšanām.

Aizvadot Starptautisko pākšaugu gadu, visā pasaulē tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, kuru mērķis ir popularizēt šo vērtīgo produktu un veicināt tā patēriņu. Ja arī jums radusies vēlme uzzināt vairāk par pākšaugu izmantošanu uzturā, sākt var ar mazumiņu.

Pat tie, kuri savos kulinārajos eksperimentos ne reizi nav iekļāvuši lēcas, pupiņas vai citus pākšaugus, bez sevišķas piepūles var padarīt tos par biežiem "ciemiņiem" savā virtuvē. Gan lēcām, gan pupām un pupiņām, gan aunazirņiem ir ļoti maiga, salīdzinoši neitrāla garša, kas apbrīnojami pielāgojas jebkuram ēdienam, uzsūcot garšvielas un aromātus. Eksperimentus virtuvē var sākt, piemēram, pievienojot iecienītajai zupai vai sautējumam kādu no šiem produktiem. Ēdiena garšas izmaiņas būs minimālas, toties ieguvums – vērā ņemams!

Šajā ziņā nedaudz atšķiras zaļie zirnīši, kam piemīt ļoti izteikts saldums. Tomēr atjautīga saimniece to pratīs izmantot savā labā. Vairums zina, ka saldo garšu vislabāk izcelt ar šķipsniņu sāls, bet ne visiem zināms, ka šis likums darbojas arī otrādi.

Pievienojot saldos zirnīšus sāļiem dārzeņu salātiem, iegūsiet daudz izteiksmīgāku un košāku garšu. Variējot ar garšvielām, no zaļajiem zirnīšiem var pagatavot mājīgi sildošu ziemas ēdienu. Pieliekot nedaudz fantāzijas un kripatiņu drosmes, pākšaugus atklāsiet pavisam citā gaismā.

Jautāsiet, kā? Gluži kā it visā šajā dzīvē, galvenais ir saņemties un spert pirmo soli nezināmajā, tālāk viss ritēs kā pa diedziņu. Viss izdosies, jo grūti neiemīlēt tik dievīgu produktu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!