Foto: Publicitātes foto
Jautājums par būvmateriālu ugunsdrošību ir aktuāls ikvienam. Īstenojot eksperimentu, kurā tika veikta divu dažādu materiālu - koka un keramzītbloku - ēku ugunsizturības pārbaude, pārliecinoši tika pierādīta koka būvmateriālu ugunsizturība vienas stundas ilgā degšanas procesā. Otra materiāla jeb keramzītbloka mājai jumts iebruka aptuveni pēc pusstundas.

DNB bankas seminārā "Koks – perspektīvs būvniecības materiāls" prezentētais eksperiments šī gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma "Pavasars Housing Constructions" teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar divu tonnu svaru.

Pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādīja daudz labākus ugunsizturības rezultātus. Plastmasas logi keramzīta bloku mājā ātri reaģēja uz uguni, un pirmais logs izkrita jau pēc septiņām minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs izkrita tikai pēc vairāk nekā pusstundas (35 minūtēm).

Būtiskus bojājumus mūra ēkai radīja metāla jumta sijas deformācija, kura karstuma ietekmē izliecās par diviem ar pusi centimetriem, ļaujot liesmām iekļūt pārsegumos, kā rezultātā pēc 36 eksperimenta minūtēm iebruka mājas jumts. Savukārt koka sija pēc stundu ilgas degšanas cieta tikai no ārpuses, zaudējot trīs līdz četrus centimetrus pa perimetru, saglabājot nestspēju un nepieļaujot karsto dūmgāzu un liesmu nokļūšanu pārseguma konstrukcijās. Koka jumts eksperimentā necieta.
Foto: Publicitātes foto

"Ar ugunsdrošību cilvēki nereti asociē degošu vai nedegošu ēku un materiālus, bet patiesībā ugunsdrošība ir cilvēku drošība ēkā – ja izceļas ugunsgrēks, cilvēkiem ir jāspēj laikus evakuēties," skaidro Edgars Bukšāns, SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" laboratorijas tehniskais vadītājs.

"Pati ēka nenodrošina cilvēku ugunsdrošību, bet gan katra indivīda rīcība tajā, piemēram, kā rīkojamies ar atklātiem uguns priekšmetiem vai kā uzstādām sadzīves elektroniku un uzraugām tās darbību. Risku ir daudz, un ugunsgrēki bieži izceļas tieši cilvēku neapzinātas rīcības rezultātā kā degoša, tā nedegoša būvmateriāla mājās.

Tomēr, gudri izmantojot, koks var panākt līdzvērtību drošības līmenī ar nedegošiem materiāliem. Piemēram, kā redzams eksperimentā, arī logu materiālu izvēle ir ļoti būtiska māju būvniecībā, jo īpaši augstākās ēkās ar lielāku cilvēku skaitu. Jo ēkai ir lielāka ugunsizturība, jo cilvēkiem ir ilgāks laiks, lai droši atstātu degošās telpas. Arī koka sijas izturība liecina, ka ugunsgrēka gadījumā cilvēkiem ir daudz vairāk laika, lai tiktu ārā no ēkas neskartiem."
Foto: Publicitātes foto

"Mēs esam ar mežiem bagāta valsts, kas savu resursu izmanto relatīvi maz, jo īpaši būvniecībā," komentē Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. "90 procentus no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs, tādēļ rodas jautājums – kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls?"

Ja Latvijā koks būvniecībā tikai pamazām uzņem attīstības gaitu, tad, piemēram, Zviedrijā nemainīgi tas tiek augstu novērtēts – to seminārā apliecināja arī Zviedrijas pilsētas Vekšes pārstāvis Hans Andrens (Hans Andren). Koks ir vienīgais pieejamais resurss, kas nemitīgi atjaunojas, tādēļ ir būtiski apsvērt mērķtiecīgu koka izmantošanu māju būvniecībā, tostarp arī daudzstāvu ēku celtniecībā.

Semināru organizēja un eksperimentu īstenoja DNB banka, Latvijas Koka būvniecības klasteris, biedrība "Zaļās mājas" un SIA "Pavasars Housing Constructions".

Kā noritēja eksperiments un izskatījās abu būvmateriālu mājas pirms un pēc, apskati galerijā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!