Skursteņu tīrīšana rudenī kā stihija. Skursteņslaucītāja padomi dūmeņa uzpošanā
Foto: Shutterstock

Rudenī visi sasparojas mājās tīrīt dūmeņus, jo straujiem tempiem tuvojas apkures sezonas sākums. Lai arī šķiet, ka rudens ir īstākais laiks, lai tos tīrītu – tā nebūt nav, jo par dūmvadiem un skursteņiem ir jārūpējas vasarā, nevis jāatstāj viss uz pēdējo brīdi.

Padomos par dūmvadu tīrīšanu dalās Latvijas amatniecības kameras sertificēts skursteņslaucītājs, Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis un uzņēmuma SIA "Skursteņmeistars" vadītājs Guntis Brakmanis.

Par skursteņu tīrīšanu jādomā vasarā

"Tā ir tāda kā stihija, kad sniegs uzsnieg – visi maina riepas, bet septembrī visi sasparojas tīrīt skursteņus," atzīst Brakmanis. "Nevajadzētu gaidīt puteni, ko mēs jau esam sagaidījuši, jo no skursteņslaucītāju viedokļa tie ir jāiztīra vasaras mēnešu laikā, kad beidzas apkures sezona. Nevajadzētu gaidīt septembri vai oktobri." Ja vasaras sezonā skursteņslaucītājs saņem trīs, četrus, piecus zvanus dienā, tad no septembra dienā ir kādi 30 līdz 40 zvanītāji, kuri vēlas, lai skursteņslaucītāji iztīra viņu māju dūmeņus. "Meistaru kapacitāte ir tāda, kāda tā ir," norāda Brakmanis.

  • Latvijā kopumā ir 34 skursteņslaucītāja amata meistari ar diplomu, kā arī 39 amata zeļļi. Šajā mājaslapā vari atrast sarakstu ar sertificētiem skursteņslaucītājiem visā Latvijā.

Sarunas laikā speciālists vairākas reizes atgādina Ministru kabineta (MK) noteikumus par ugunsdrošību, proti, sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Šeit var izlasīt plašāk par prasībām attiecībā uz ugunsdrošību un dūmvadiem.

Rāpties pašam uz jumta vai uzticēt profesionālim?

Kā skaidro Brakmanis, daudzdzīvokļu namu objektos obligāti nepieciešams piesaistīt sertificētu skursteņslaucītāju, bet viendzīvokļa objektos (savrupmājas, lauku mājas, vasarnīcas, individuālās dzīvojamās mājas u.c.) katrs pats ir atbildīgs par savas mājas skursteni, dūmvadiem un apkures ierīcēm, kas ir noteikts arī MK noteikumos.

"Mēs gan uzskatām, ka tas ir nepareizi, jo ir nepieciešamas samērā specifiskas zināšanas un iemaņas," apgalvo skursteņslaucītājs. "Ne katrs ir spējīgs uzkāpt uz savas mājas jumta. Mēs esam izgājuši kursus, ieguvuši atļaujas, pārbaudījuši veselības stāvokli." Viņš mudina – labāk tomēr nenodarboties ar pašdarbību, bet tā vietā lūgt skursteņslaucītājam parūpēties par mājas dūmeņa iztīrīšanu, kā arī apkures ierīču un dūmvadu pārbaudīšanu. Skursteņslaucītājam vizītes laikā arī vēlams palūgt, lai tas apskata apkures ierīces un sildmūrus, aplūko skursteņa tehnisko stāvokli, kā arī iziet cauri bēniņiem. Ja būs kas uzlabojams, skursteņslaucītājs arī ieteiks labāko risinājumu, lai ar problēmu tiktu galā.

Ko izmantot par kurināmo?

Guntis Brakmanis ir pārliecināts – nav tāda viena noteiktā kurināmā, kurš būtu vislabākais. Viņš norāda, ka var kurināt gan ar malku, gan briketēm un granulām. Katram uzņēmumam, kas piedāvā kurināmo, ir savi standarti, kas jāievēro, piemēram, attiecībā uz mitrumu.

"Ļoti svarīgi apkurē lietot malku, kas ir vismaz divus gadus žāvēta," uzsver skursteņslaucītājs. "Cilvēki ļoti grēko ar šo, tas pat ir stihiski – nāk ziema, pērku malku, bet ļoti bieži tiek atvesta malka, kas cirsta šovasar." Viņš skaidro, ka slapjās malkas dēļ veidojas darva, kas aizaudzē apkures ierīces dūmkanālus, kā rezultātā pasliktinās velkme. "Ja nosēdumi aizdegas, tad tas ir ļoti bēdīgi," atzīst Brakmanis. Taujāts, ko darīt, ja skurstenis sāk degt, viņš norāda, ka fiziski mājas īpašnieki neko nevar izdarīt, jo tam jāļaujot izdegt. "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests arī noteikti ir jāizsauc, jo nekad nevar zināt, ar ko tas beigsies," aicina skursteņslaucītājs.

Savukārt māju īpašniekiem Brakmanis iesaka ievērot loģisku kurināšanas režīmu, piemēram, regulēt gaisa padeves, nevis aizgriezt visas gaisa padeves ciet, jo tādā gadījumā rodas vairāk kvēpu.

Riska faktori un kļūdas

"Visādi brīnumi būvniecībā ir redzēti – neatbilstoši izbūvēti dūmvadi un skursteņi, neatbilstoša vate, nepareizi attālumi, materiāli, spraugas, plaisas un citas lietas," norāda speciālists. Viņš atzīst, ka nereti tieši šī iemesla dēļ ēkas netiek nodotas ekspluatācijā. Lai saprastu, vai apkures ierīce ir labā tehniskā stāvoklī, vēlams pieaicināt speciālistu. Skursteņos, iespējams, ir kāda plaisa, varbūt krāsns durtiņas nav pietiekami nostiprinātas, kā rezultātā var izkrist ogles gabaliņš.

Taujāts par tautas metodēm, kas ir dzirdētas, piemēram, ka sodrēju izdedzināšanai skurstenī noder kartupeļu mizas, kuras jādedzina, Brakmanis norāda, ka ne velti tās ir tautas metodes, jo gan jau sava taisnība tur esot. "Šobrīd ir nopērkami speciāli ķīmiskie līdzekļi, kas palīdz atbrīvoties no darvas dūmvados un apkures ierīcēs. Līdzekļi darvu sausina, kā rezultātā tā tiek pārvērsta tādos kā čipsos," piebilst speciālists. "Līdzekļu lietošanai gan vajadzētu būt apvienotai ar skursteņa tīrīšanu".

Tags

Apkure Mājas drošība Malkas apkure
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form