Foto: Shutterstock
Vairāk nekā puse jeb 56 procenti Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus, un tas ir līdz šim augstākais līmenis, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Pētījums "Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?" veikts ar pētījumu centra SKDS starpniecību 2018. gada oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Kā secināts pētījumā, kopš 2011. gada mājsaimniecībā radušos atkritumu šķirošana ir pieaugusi par 22 procentiem, bet vienlaikus liela daļa sabiedrības joprojām atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri. Tāpat pētījumā secināts - no atkritumu šķirošanas galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā, kā arī ieradums izmest visus atkritumus vienuviet.

Visbiežāk minētais faktors, kas cilvēkus mudina vai kavē uzsākt atkritumu šķirošanu, ir tieši infrastruktūras pieejamība. Gandrīz divas trešdaļas jeb 60 procenti atkritumu nešķirotāju aptaujā atzīst, ka labprāt šķirotu atkritumus, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti šķirošanas konteineri. Savukārt pirms diviem gadiem šādu apņēmību pauda pat 70 procenti iedzīvotāju. Aptaujas izveidotāji pēc šiem datiem secina, ka dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies.

Kā liecina aptauja, kritiski zema ir iedzīvotāju pašu iniciatīva iesaistīties atkritumu šķirošanas infrastruktūras uzlabošanā, proti, tikai deviņi procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju vērsties pie savas mājas vai atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Aptaujas izveidotāji uzsver, ka satraucoši daudz ir arī to iedzīvotāju jeb (attiecīgi 38% pašlaik un 28% 2014. gadā), kuri atzīst, ka nešķiro, jo ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet.

Pēc iedzīvotāju domām, kas izteiktas aptaujā, tieši papildu atkritumu konteineru un urnu uzstādīšana dzīvojamās zonās un sabiedriskajās vietās (57%), sabiedrības informēšana (53%), kā arī bargāku sodu sistēma (45%) ir efektīvākie instrumenti cīņā ar vides piedrazošanu. Tāpat aptaujā secināts, ka samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vides piedrazošanas problēmas varētu risināt arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma – 2011. gadā tā domāja 34% iedzīvotāju, bet tagad – 30%, atzīstot, ka citi instrumenti būtu efektīvāki.

Pavisam nedaudz samazinājies kopējais iedzīvotāju atbalsts depozīta sistēmas ieviešanai – ja 2016. gada pētījumā to pilnībā atbalstīja 39 procenti, tad šobrīd - 37 procenti. Turklāt atbalsts būtiski samazinās, ja mājsaimniecībām radīsies papildu izdevumi – tad to pilnībā atbalstītu tikai 23%, bet vēl mazāk – 11% – to atbalstītu, ja pieaugtu arī maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Lielākoties gatavību segt papildu izdevumus, kas saistīti ar iespējamo depozīta sistēmas ieviešanu, aptaujā pauduši Latvijas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 780 eiro mēnesī), kuri iespējamā sadārdzinājuma ietekmi uz savas mājsaimniecības budžetu izjustu mazāk.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Latvijā lielākoties atkritumus šķiro sievietes un iedzīvotāji, kuri dzīvo Zemgalē un Vidzemē, kur vēsturiski dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra ir bijusi visattīstītākā.

Atkritumu šķirošanas sadalījums:

  • visbiežāk tiek šķirotas stikla pudeles un burkas (84%);
  • baterijas (74%);
  • plastmasas PET pudeles (70%);
  • papīrs un kartons (62%);
  • skārdenes un nolietotās elektroierīces šķiro 29% un 28%;
  • bioloģiskos atkritumus (22%);
  • nolietotās riepas – 16%;
  • ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīvē tik bieži izmantotās, bet dabai īpaši bīstamās baterijas – ja 2011. gadā šādu cilvēku skaits bija ap 58%, tad 2016. gadā jau 62%, bet pērn – jau 74%.

Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, uzsver "Latvijas Zaļā punkta" pārstāvji. Tajā pašā laikā Vācija pārstrādā gandrīz 70 procentus sadzīves atkritumu. Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kilogrami, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1 procentiem. Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu apjoms 20 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kilogramus. Kā secina aptaujas izveidotāji, tas saistīts ar patēriņa kāpumu, lielāku preču un pakalpojumu piedāvājumu un arī tendencēm iepakojuma izmantošanā. Tāpat vienlaikus būtiska nozīme ir arī sabiedrības izpratnei par resursu saudzīgu izmantošanu un iesaistei atkritumu šķirošanā.

Rakstos zemāk vari izlasīt rakstus no "Tava Māja" padomu vācelītes, kuros būs atrodami noderīga informācija par atkritumiem un to šķirošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!