Māju viļņošanās pavasara plūdos: kas jāzina īpašniekiem, ja ēkas atrodas bīstamā vietā
Foto: LETA

Pavasara neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai latviešiem ļoti iemīļotā kūlas dedzināšana, bet arī plūdi, kas dažu māju iedzīvotājiem sagādā īstas galvassāpes, jo to īpašums burtiski līgojas viļņos. Kā prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), šogad pavasara pali ir cauri un ūdens līmeņi upēs ir zemi, tāpēc, visticamāk, tie lielu postu nenodarīs. Tomēr Latvijā ir visai daudz vietu, kur mājas uzceltas potenciāli applūstošos apgabalos. Kas jāzina māju saimniekiem, skaidroja "Tava Māja".

"Pavasara pali jau cauri, un, visticamāk, nekādu seku nebūs, jo līmeņi upēs ir visai zemi, turklāt nav arī sniega, nokrišņu, kas tos varētu radīt," pieļauj LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre. Viņš arī vienlaikus atgādina, ka Latvijā par plūdus izraisošiem faktoriem uzskata ne tikai pavasara palus, bet arī ledus sastrēgumus, kuriem arī šogad ir maza varbūtība. Tāpat par faktoriem uzskata stipra vēja radītos uzplūdus upju grīvās, kad vējš sadzen jūras ūdeni un apgrūtina ūdens tecēšanu upju grīvās, kā arī lietavu izraisītos plūdus. "Pēdējie divi ir grūtāk paredzami," piebilst speciālists, "taču vējaināka sezona tomēr ir rudens, savukārt stiprs lietus, nokrišņi var būt visu cauru gadu un tas var nebūt obligāti saistīts ar kādu konkrētu vietu, piemēram, plūdi Latgalē 2017. gadā".

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ieva Upīte uzsver, ka šogad palu periodam prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi. "Ja marta mēnesī nebūs intensīvu nokrišņu, tad arī plūdu, visticamāk, nebūs," norāda Upīte.

LVĢMC detalizēti ir arī izveidojis četru upju baseinu – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas –apgabalu plūdu riska pārvaldības plānus 2016. Līdz 2021. gadam, kuros ir uzskaitītas plūdu postījumu un plūdu riska kartes, izveidota pasākumu programma plūdu riska pārvaldības mērķu sasniegšanai, kā arī apskatīti citi jautājumi, kas saistīti ar plūdiem un klimata izmaiņām. Plašāk plānus var aplūkot šeit.

Runājot par LVĢMC izstrādāto nacionāla mēroga pētījumu par plūdu riska novērtējumu 2019.-2024. gadam, Upīte norāda, ka pētījums jeb plūdu risku sākotnējais novērtējums pagājušajā gadā netika izstrādāts pirmo reizi, bet tikai atjaunots. "Tāpēc vairums plūdu riskam pakļauto teritoriju jau ir zināmas, daudzās no tām jau ir vai pašlaik tiek īstenoti pretplūdu aizsardzības pasākumi risku mazināšanai, piemēram, aizsargbūvju būvniecības, ūdens novadīšanas sistēmu atjaunošana vai pārbūve u.tml.," skaidro VARAM pārstāve. Kā norāda Upīte, nokrišņu izraisītus plūdu vietas ir grūti prognozēt, daļa šādu riska zonu ir zināma. "Visbiežāk plūdi Latvijā rodas pavasara palu laikā, īpaši ledus sastrēgumu rezultātā," piebilst Upīte, "valstī ir noteikts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu sākotnējo plūdu riska novērtējums un galvenie plūdu scenāriji. Par to, vai jūsu mājoklis atrodas plūdu iespējamības teritorijā un par turpmāko rīcības plānu, interesējieties vietējās pašvaldībās. Iedzīvotāji, kas ilgstoši dzīvo plūdu riskam pakļautajās teritorijās, parasti ir informēti gan par plūdu iespējamību, gan par rīcību to gadījumā."

Dzīve 'uz naža asmens'


Latvijā vairāku novadu teritorijās ir mājas, kas atrodas potenciāli applūstošajās teritorijās, kā rezultātā to īpašnieki savā ziņā dzīvo kā uz "naža asmens". Protams, dzīvei netālu no upes ir arī savi plusi, jo ir gleznaina apkārtne un iespēja viegli piekļūt lomam, bet plūdos tā iziet no krastiem, appludinot ne tikai visu pagalmu, bet arī iekštelpas.

Piemēram, plūdu riska teritorijas ir arī Jelgavas novadā, Pļaviņu novadā, Jēkabpils novadā, kā Ogres novadā, kur 2013. gadā pavasara plūdos bojā gāja 90 gadus veca sirmgalve, kura atteicās evakuēties no applūstošās teritorijas.

Kā "Tava Māja" pastāstīja Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, Jelgavas novada teritorijā ir ap 130 ēkām, kas atrodas potenciāli applūstošajās teritorijās, tiesa, starp tām gan nav neviena kultūrvēstures objekta. Savukārt Pļaviņu novada pārstāve ​​Santa Vucāne "Tava Māja" norādīja, ka Pļaviņu novadā, atkarībā no plūdu apjoma, stipruma un plūdu skartās zonas, plūdos cietušo māju skaits var sasniegt līdz 90 mājām. "Applūstošo teritoriju zonā (ar 10 % applūšanas varbūtību) ir pāris vēsturiskas celtnes, kas vecākas par 50 gadiem, piemēram, Pļaviņu Mūzikas skola, Pļaviņu novada kultūras centrs un citas ēkas, kā arī valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, piemēram, zviedru laika nocietinājums Gostiņu skansts, Gostiņu luterāņu baznīca, taču ne vienmēr šīs celtnes un pieminekļi plūdu laikā tiek skarti," uzsver Vucāne.

Māju viļņošanās pavasara plūdos: kas jāzina īpašniekiem, ja ēkas atrodas bīstamā vietā
Foto: LETA
Plūdos skartā ēka Pļaviņās 2013. gada aprīlī. Foto: LETA

"Jēkabpils novads ir lauku teritorija un plūdu gadījumā applūst palienas pļavas, lauksaimniecības zemes un ceļi," atgādina Jēkabpils novada teritoriālās plānošanas speciāliste Dzidra Nartiša. Viņa stāsta, ka palu laikā Jēkabpils novadā tiek izskaloti sējumi, pārrauti autoceļi un no apkārtējās vides tiek "atgrieztas" apmēram 38 dzīvojamās mājas. No tām nav nevienas kultūrvēsturiskas celtnes. Tāpat plūdu laikā applūst apmēram 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamā zeme. "Ceļa posms Dunava – Cukuriņi plūdu laikā pārplūst, satiksme uz Ilūkstes pusi tiek pārtraukta uz ilgāku laiku, līdz ceļa posmu atjaunošanai," plūdu radītās sekas ieskicē Nartiša.

Vilinošā būvniecība pie ūdensobjektiem


Lai gan cik vilinoša būtu namiņa celšana pie ūdensobjektiem, jāliek aiz auss, ka būvēšanos pie ūdenstilpē regulē Aizsargjoslu likums, kurā ir noteiktas vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, tajā skaitā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (ūdenstilpes, ūdensteces un mākslīgie ūdensobjekti). Piemēram, Daugavā tā ir ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, bet Lielupei – ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā. Tāpat Aizsargjoslu likuma 37. pantā teikts, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, tiesa, tam ir arī izņēmumi, piemēram, kultūras pieminekļu restaurācija, esošo būvju atjaunošana, peldvietu būvniecība un vēl virkne citu izņēmumu, kurus var aplūkot šeit.

LVĢMC eksperts, taujāts par to, vai savā ziņā plūdi nav mācība pašvaldībām, kas nepamatoti ļāvušas būvēt mājas plūdu teritorijās, norāda, ka tā savā ziņā ir. "Taču veicot būvdarbus, ir nepieciešama izziņa par applūšanu pie noteiktas varbūtības plūdiem," atgādina Šīre. "Ēkas applūst, ja plūdi ir spēcīgāki par prognozētajiem vai arī nav tikušas ņemtas vērā šīs prasības." Viņš arī vēlreiz uzsver – pašvaldības arī veicot teritorijas plānošanu ņem vērā applūstošās zonas. "Mēdz būt vēsturiski gadījumi, kad tiek apbūvētas dārziņu teritorijas, kuras pēc tam jāaizsargā ar dambjiem, piemēram, Ogre," norāda Šīre.

Arī "Tava Māja" uzrunātie pašvaldību pārstāvji atsaucas uz likumu un to, ka apbūve applūstošajās teritorijās ir aizliegta. "Jaunu ēku būvniecība applūstošajās teritorijās visā Jelgavas novada teritorijā ir aizliegta, kas nozīmē, ka potenciāli plūdu riskam pakļauto ēku skaits novadā nepalielinās," skaidro Jelgavas novada pašvaldības pārstāve. Arī Pļaviņu pašvaldības pārstāve atsaucas uz Pļaviņu novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas atbilst Aizsargjoslu likumam.

"Jēkabpils novada teritorijas plānojumā ir noteiktas applūstošās teritorijas un jauna būvniecība šajās teritorijās netiek atļauta," uzsver arī Jēkabpils novada pārstāve. Kā atgādina Nartiša, pēdējie lielākie plūdi Jēkabpils novadā bija 2018. gada pavasarī, kad applūda dārzkopības sabiedrības teritorija Ābeļu pagastā, kur pārsvarā atrodas vasaras dārza mājiņas. "Kompensācija par bojātajām ēkām pašvaldībai netika prasīta, jo pārsvarā šīm būvēm nav īpašuma pierādošo dokumentu," stāsta Nartiša. "Vēsturiski dzīvojamās mājas Daugavas krastā ir celtas tā, lai pašu ēku palu ūdeņi neskartu."

"Lai turpmākos gados novērstu plūdu risku iespēju šobrīd VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izstrādā projektu Pļaviņu aizsargdambja pagarināšanai," piebilst Vucāne. Tāpat arī Jelgavas novads turpina īstenot plūdu risku lauku teritorijās samazināšanai paredzētos darbus. Kā atklāj Kaņepone, tiek atjaunotas un pārbūvētas valstij piederošas hidrotehniskās būves, atjaunotas valsts nozīmes ūdensnotekas, šogad ekspluatācijā tiks nodota Jelgavas novadā esošā Vārpas poldera sūkņu stacija, bet Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā – valsts nozīmes ūdensnoteka Vircava. Savukārt pērn Jelgavas novadā tika pabeigti trīs projekti plūdu risku samazināšanai lauku teritorijās.

Apdrošina īpašumus un laicīgi pārvieto mantas


Cilvēki, kuru īpašumi atrodas potenciāli applūstošajās teritorijās, domā soli uz priekšu, tāpēc apdrošina savus īpašumus un tajos esošās lietas, kā arī tie laicīgi pārvieto mantas. Kā skaidro Pļaviņu novada pārstāve, iedzīvotāji paši nodrošinās pret zaudējumiem, kas varētu rasties plūdu dēļ. "Novērots, ka tiek izvērtēti apdraudējumi saimniecībai – mantas no pagrabtelpām un zemākajiem stāviem tiek pārvietotas uz augšējiem stāviem, tiek nostiprināti pagalmos un māju tuvumā esošie priekšmeti," piebilst Vucāne, "tāpat tiek apzinātas vietas, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājdzīvniekus." Kā pieļauj Vucāne, šogad, visticamāk, plūdi Pļaviņu novadu neskars, kas ir tikai iepriecinoša vēsts.

Arī Jelgavas novada pārstāve apliecina – ēku īpašnieki, kuri dzīvo potenciāli applūstošajās teritorijās, apzinās plūdu riskus, kā arī rēķinās ar to iespējamajām sekām attiecībā pret savu īpašumu. "Tāpēc tehniska palīdzība ēku atjaunošanā no pašvaldības puses nav bijusi aktuāla," piebilst Kaņepone.

"Tava Māja" arī atgādina, ka, ja īpašumam pastāv risks applūst, tad nepieciešams ne tikai sekot līdzi LVĢMC prognozēm un izplatītajiem brīdinājumiem, bet arī savlaicīgi piefiksēt ārkārtas dienestu numurus. Tāpat arī savlaicīgi jāpārvieto mantas, jāpalīdz cilvēkiem gados evakuēties, jāpadomā par savu mājdzīvnieku un mājlopu evakuāciju. Ja ir apdraudēta dzīvība un pašu spēkiem nav iespējams evakuēties, tad jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, bet citos gadījumos palīgā var steigt pašvaldība, tajā skaitā pie pašvaldības var vērsties, ja nepieciešama palīdzība plūdu seku likvidēšanā.

Tags

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Plūdi

Comment Form