Jau ziņots, ka 2017. gada 27. jūnijā valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu", kuru sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Šādu noteikumu izstrādei, kā pirms diviem gadiem "Tava Māja" skaidroja VARAM aizsardzības departamenta direktori Rudīte Vesere, bija vairāki iemesli, piemēram, iedzīvotāju sūdzības un iesniegumi par vides piesārņojumu, nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu, kā arī Eiropas Komisijas pastiprinātā interese par to, kā Latvijā tiek nodrošināta decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu apsaimniekošana.
No šī gada 1. janvāra pašvaldības vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs uzsāk septiķu, notekūdeņu krājtvertņu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu reģistrāciju. Šī reģistrācija jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
- Šajā "Tava Māja" rakstā vari izlasīt plašu skaidrojumu par to, kas jāzina par jaunajiem noteikumiem, uz ko šie noteikumi īsti attiecas, kā notiks uzraudzība un reģistrēšana, kā arī - kāds sods paredzēts par šo noteikumu neievērošanu.
Reģistrācija lēnām iekustējusies
"Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija pagaidām ir sākuma stadijā, jo Ministru kabineta noteikumi Nr. 384. uzdeva pašvaldībām sākt reģistru izveidi tikai no šī gada 1. janvāra, turklāt šis darbs jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim," atzīst VARAM pārstāvji.
Kā "Tava Māja" atklāj VARAM pārstāvji, līdz 27. martam 51 pašvaldība no 119 Latvijā esošajām pašvaldībām ir izdevusi saistošos noteikumus decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu jomās. Veiklāko pašvaldību vidū ir Rīga, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Baldones novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Pārgaujas novada pašvaldība un vēl 45 pašvaldības.
"Šajās pašvaldībās reģistra izveide ir uzsākta un sākas arī reģistrācija," piebilst ministrijas pārstāvji, "parasti pašvaldības saistošajos noteikumos iedzīvotājiem dod četrus līdz sešus līdz divpadsmit mēnešus laika, lai reģistrētu decentralizēto kanalizācijas sistēmu." VARAM pārstāvji arī aptaujājuši pašvaldības un noskaidrojuši, ka lielākā daļa pašvaldību, kuras saistošos noteikumus vēl nav izdevušas, to plāno paveikt šī gada pirmajā pusgadā.
Sarunā ar "Tava Māja" VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe, taujāta par to, kāpēc ir 119 reģistri Latvijā, proti, katrai pašvaldībai savs, nevis viens vienots, skaidro, ka noteikumu projektu izstrādes laikā tika apskatīts variants par vienotu reģistru, pašvaldības arī to vēlējušās, bet tomēr finansiālu un tehnisku apsvērumu dēļ to nevarēja īstenot. Kā skaidro Teibe, vienota reģistra izveidošana prasītu arī ilgāku laiku, bet atsevišķie reģistri bijuši tāds kompromisa variants.
"Tava Māja" uzrunāja arī dažu pašvaldību pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā sekmējas ar reģistrēšanu un noteikumu izdošanu. "Baltinavas novada pašvaldība maijā plāno izskatīt un pieņemt šai sakarā saistošos noteikumus," norāda Baltinavas novada domes pārstāve Silvija Buklovska. "Sākotnēji iedzīvotāji tiks informēti, nevis sodīti." Savukārt Preiļu novada dome noteikumus jau ir sagatavojusi. "Patlaban tie ir izskatīti pašvaldības infrastruktūras komitejā un tiek virzīti uz domes sēdi apstiprināšanai. Domes sēde ir paredzēta 29. martā," piebilst Preiļu novada domes pārstāve Jolanta Upeniece, "ja saistošie noteikumi tiks apstiprināti domes sēdē, aprīļa pirmajā pusē saistošie noteikumi tiks nosūtīti uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņošanai."
No jaunajām prasībām pasargāti daži ciemi
Latvijā būs arī ciemi, kurus neskars jaunās MK noteikumu Nr. 384 prasības. Šos ciemus pašvaldības noteiks savos saistošajos noteikumos, bet pēc tam VARAM sniegs savu atzinumu par šiem noteikumiem. VARAM arī pārbaudīs publiski pieejamo informāciju, vai šim ciemam tiešām var nepiemērot jaunās prasības. Kā skaidro VARAM, pašvaldības šajos noteikumos norāda konkrētu ciemu nosaukumus vai arī attiecina prasības uz tiem ciematiem, kuriem pašvaldību teritorijas plānojumā ir noteiktas ciema robežas.
"Pamatā prasības netiek attiecinātas uz skrajciemiem un mazciemiem, kur ir maz iedzīvotāju un kur apbūve nav blīva, kā tas arī tika paredzēts MK noteikumu Nr. 384 izstrādes laikā (un ir skaidrots šo MK noteikumu anotācijā)," skaidro VARAM pārstāvji. "Atsevišķos gadījumos esam pašvaldībām lūgušas izvērtēt prasību neattiecināšanu uz kādu ciemu, bet šādu gadījumu ir bijis tiešām maz."
Taujāti par to, cik mājsaimniecības skars reģistrācija, VARAM norāda, ka precīzu mājsaimniecību skaitu varēs nosaukt tikai tad, kad reģistrācija būs pabeigta. "Noteikumu izstrādes laikā lēsām, ka tās varētu būt ap 113 100 mājsaimniecību," piebilst ministrijas pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
