No 'hruščovkām' līdz 'lietuvietēm'. Kas notiek Rīgas dzīvokļu tirgū?
Foto: DELFI

Kopš smagākās krīzes Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pagājuši nu jau desmit gadi. Līdz pat šim brīdim dižķibeli atceras ar tirpām, daudzi joprojām turpina maksāt kredītus, kas tika ņemti, lai pirktu dzīvokļus un mājas, kuru cena bija ievērojami uzpūsta. Nekustamo īpašumu eksperti stāsta "Delfi" lasītājiem par aktuālo situāciju dzīvokļu tirgū, kā arī atklāj, cik šobrīd izmaksās "divistabnieks" Rīgas guļamrajonos.

Draudīga stabilitāte

"Pašlaik nekustamo īpašumu tirgu Latvijā ietekmē bankas," stāsta Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA valdes loceklis un "Arco Real Estate" vadītājs Aigars Šmits. "Ko tas nozīmē? To, ka, diemžēl, iedzīvotāju maksātspēja neaug, kā gribētos jauno projektu attīstītājiem. Šobrīd tā ir vislielākā problēma. Visi domā, ka bankas nedod kredītus, kaut patiesībā dod, taču – tikai maksātspējīgiem klientiem."

Nākamais faktors, kā norāda Šmits, ir nelabvēlīga demogrāfiskā situācija: "Cilvēku vairāk nekļūst, bet migrantus ielaist mēs pārāk nevēlamies. Attiecīgi – pircēju skaits nepalielinās. Līdz šim brīdim mēs atpaliekam no mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas – gan pēc dzīvojamo platību cenas, gan darījumu skaita. Šī gada aprīlī cenas indekss – vidējā cena par vienu kvadrātmetru sērijveida dzīvoklī – Latvijā bija 802 eiro, savukārt Igaunijā – 1500 eiro! Pie mums tā ir cena par jaunajiem projektiem."

Neraugoties uz visu, Aigars Šmits neuzskata, ka nekustamo īpašumu tirgus attīstība Latvijā virzītos pa nepareizo ceļu. Fakts, ka sērijveida dzīvokļu cenas aug gausi, viņaprāt, pat ir labi, jo tas ļauj iedzīvotājiem pirkt dzīvojamo platību. Tomēr būvniecības izmaksu sadārdzinājuma dēļ kāpj jauno projektu cenas. Latvijā būvmateriāli faktiski netiek ražoti, viss tiek iepirkts par Eiropas cenām, kas nozīmē – nav iespējams lēti uzbūvēt jaunu daudzdzīvokļu namu.

"Ar visu tirgus stabilitāti šis pavasaris tomēr ir nedaudz draudīgs," teic uzņēmuma "Jūsmājas" dibinātāja un īpašniece Larisa Bogdanova. "Analītiķi apgalvo, ka pie mums viss ir labi. Tomēr sakarā ar darba reorganizāciju banku kreditēšana nenotiek, kā vēlētos. Pat populārā programma "Altum", kurā valsts ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem palīdz ar pirmo iemaksu mājokļa iegādei, šobrīd vairs nav tik pieejama. Tādējādi Latvijā nekustamo īpašumu tirgū ir vērojama ļoti vāja attīstība."

Bogdanova piezīmē, ka dzīvojamo platību tirgū aktivitātes kritums saistīts ar palēnināto kreditēšanu. Viņa arī novērojusi, ka reālo pircēju skaits ir mazinājies.

Programma "Altum" darbojas kopš 2015. gada. Šajā laikā valsts atbalstu saņēmuši vairāk nekā 10 tūkstoši ģimeņu, garantijas gadā saņem vidēji 3000 ģimenes. Kopš pagājušā gada marta, kad programmā tika iekļauti jaunie speciālisti, savu mājokli caur "Altum" iegādājušies jau vairāk nekā tūkstotis jauniešu.

Source

DELFI Tava Māja

Tags

Altum Arco Real Estate Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form