Jauno projektu bums un kompaktums – eksperts ieskicē mājokļu iegādes tendences
Foto: LETA

Mājokļa iegādes process nav no vieglajiem, jo jāizlemj, kādu dzīvesvietu izvēlēties – privātmāju vai dzīvokli, nemaz nerunājot par izmaksām, kas saistās ar īpašuma iegādi. Kādas ir mājokļu iegādes tendences pašlaik un kas gaidāms nākotnē, "Tava Māja" ieskicē "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ja svārsties par to, vai iegādāties īpašumu vai to īrēt, šajā rakstā vari gūt atbildi uz šo jautājumu – kas izdevīgāks – īre vai hipotekārais kredīts. Tāpat, konsultējoties ar nozares ekspertiem, "Tava Māja" meklēja atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem par aizdevumiem mājokļa iegādei – kas tos vispār var saņemt, cik lielai ir jābūt pirmajai iemaksai, kam vēl, ja neskaita spēju kredītu atdot, ir jāpievērš uzmanība pirms aizņemšanās. Ko ņemt vērā, pirms steigt uz banku, lasi šeit.

Savukārt rakstā tālāk vari lasīt eksperta viedokli par mājokļa iegādes tendencēm pašlaik!

Jaunie projekti un ekonomiskās klases dzīvokļi


Kā liecina "Swedbank" publiskotā informācija, šobrīd sasniegts vēsturiski lielākais pirkumu īpatsvars jaunajos daudzdzīvokļu projektos – 30 procentu. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka dzīvojamā fonda atjaunošanās norit lēni – tikai 11 līdz 14 procenti mājokļu ir uzcelti pēc neatkarības atjaunošanas. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir un arī turpinās būt samērā augsts. "Redzam, ka lielākā aktivitāte vērojama tieši ekonomiskās klases segmentā. Šie dzīvokļi tiek izpirkti ļoti ātri, vairumam projektu esot būvniecības stadijā. Patlaban būvniecības stadijā mums ir 705 dzīvokļi septiņos projektos dažādos Rīgas pieprasītākajos rajonos – Teikā, Purvciemā, Ganību dambja un Krasta ielas rajonos, kā arī Dreiliņos," saka Ekša.

Mājokļa ilgtspēja


"Bonava" pārstāvji atzīmē, ka pirmskrīzes laiks, kad cilvēki neapdomīgi un pārsteidzīgi izdarīja dažādus pirkumus un uzņēmās nepārdomātas kredītsaistības, ir pagātnē. Protams, cena joprojām ir viens no noteicošajiem faktoriem dzīvokļa iegādē, bet cilvēki arī rūpīgi izvērtē izmaksas ilgtermiņā, proti, kāda būs ne tikai ikmēneša kredītmaksa, bet arī komunālie maksājumi. "Šobrīd ekonomiskā segmenta mājokļi jaunajās mājās sekmīgi konkurē ar veco dzīvojamo fondu – cenu starpība ir, bet tā nav ļoti liela. Turklāt, pērkot dzīvokli sērijveida projektā, cilvēkam jārēķinās ar iespējamiem papildu izdevumiem, piemēram, par remontu, un arī komunālie maksājumi vecajās mājās ir augstāki, " apgalvo Ekša. Kompakti dzīvokļi jaunajos projektos ir krietni energoefektīvāki.

Svarīga ir funkcionalitāte


Kā uzsver "Bonava", šobrīd modē ir gudri izmantota dzīvojamā telpa. Telpas platībai joprojām ir liela loma, jo īpaši ģimenēm ar bērniem, taču cilvēki arvien rūpīgāk izvērtē liela dzīvokļa nepieciešamību un izvēlas funkcionāli plānotu dzīvokli ar efektīvu telpu izkārtojumu. Viena no tendencēm dzīvokļu iegādē ir iegādāties mazāku, bet trīsistabu dzīvokli, nevis lielāku divistabu dzīvokli. Uzņēmums arī atgādina – cilvēku skaitam mājsaimniecībā ir arī tendence samazināties.

"Iegādājoties īpašumu, cilvēki nopietni vērtē, kādas būs tā ekspluatācijas izmaksas, un nevēlas pārmaksāt par kvadrātmetriem, ko tie neizmanto, piemēram, par gariem koridoriem. Tiek izskatīts arī mājokļa plānojums – lai nav pārāk šauras sienas vai daudz logu visās plaknēs, kas būtiski sarežģī mēbeļu izvietojumu," stāsta Ekša. Pērkot dzīvokli, īpašu uzmanību pircēji velta arī papildu funkcionālajām iespējām – vai ir pieejamas atsevišķas telpas mantu glabāšanai un vai dzīvoklim ir balkons.

Jauno projektu bums un kompaktums – eksperts ieskicē mājokļu iegādes tendences
Foto: Shutterstock

Pārcelšanās tendences: no Pierīgas atpakaļ uz centru


Kā pieļauj "Bonava", pēdējo gadu tendence, iedzīvotājiem izvēloties pārcelties no centra uz Pierīgu, nākotnē varētu mazināties. Viņi arī ieskicē dzīvesvietas izvēles tendences Skandināvijā – tur cilvēki atkal pamazām izvēlas dzīvot pilsētas centrā. Piemēram, Zviedrijā un Dānijā pirms aptuveni 30 gadiem, strauji attīstoties piepilsētām, cilvēki pārbrauca dzīvot tālāk no pilsētas centra kņadas. Laika gaitā dzīvesvietas tendences ir mainījušās, kas skaidrojams ar laika un naudas resursu zudumiem, ko radījuši sastrēgumi ceļā no darba uz mājām.

Arī uzņēmums prognozē, ka Latvijā tendence dzīvot pilsētā atkal varētu kļūt aktuāla, protams, ja vien tiek radīta atbilstoša vide pilsētniekiem – ērti publiskā transporta savienojumi, kas sekmētu privātā transporta intensitātes samazinājumu pilsētā, gan pieejamākas zaļās zonas, kā arī mūsdienīgu dzīvojamā fonda attīstību. "Citviet Eiropā cilvēki ar gadiem ir mainījuši priekšstatu par mājokli kā mūža pirkumu. Dzīve ir neprognozējama – var pienākt brīdis, kad nepieciešams lielāks dzīvoklis vai gluži otrādi – bērni ir izauguši, pārcēlušies dzīvot atsevišķi un liela māja vairs nav nedz ērta un nedz ekonomiski izdevīga. Šī brīža aktualitāte – iespējami viegli un racionāli pieņemt lēmumus attiecībā uz mājokli un, ja apstākļi mainās, esošo pārdot un izraudzīties citu, piemērotāku dzīvesvietu," norāda Ekša.

Koplietošanas telpu veidošana un autostāvvietu nozīmīgums


Jau pāris gadus Rīgā veiksmīgi darbojas kopstrādes jeb "co-working" trends, turklāt "co-living" tendences sāk attīstīties arī Rīgas pilsētvidē - jauno mājokļu projektos tiek veidotas kopizmantošanas ārtelpas un iekštelpas.

"Līdzīgi kā Skandināvijā, arī pie mums Latvijā iedzīvotāju atsaucību arvien vairāk gūst apzaļumotu atpūtas un grila zonu izveide daudzdzīvokļu māju pagalmos kopīgu aktivitāšu iespējām ar draugiem vai kaimiņiem. Vai atsevišķas koptelpas izveide, kuru ikviens mājas iedzīvotājs var izmantot, piemēram, bērnu ballīšu rīkošanai," tā Ekša. Turklāt arī zaļo zonu un veloceliņu attīstība Rīgā pamazām maina arī iedzīvotāju paradumus un pārstrukturē prasības pret dzīvojamo fondu. "Pietiekams autostāvvietu skaits joprojām ir viena no pamatprasībām, izvēloties jaunu mājvietu. Taču, pieaugot zaļā dzīvesveida popularitātei pilsētā, novērojam, ka iedzīvotāji arvien biežāk sāk jautāt pēc elektromobiļu un elektrisko skūteru uzlādes vietām dzīvojamo māju pagalmos, kā arī velonovietnēm," stāsta Ekša.

Dzīvoklis – gudra investīcija


Viens no populārākajiem investīciju veidiem pasaulē visos laikos bijusi investēšana nekustamajos īpašumos. Īpaši laba investīcija tā būs, ja īpašums atrodas labā atrašanās vietā, tam ir ērta infrastruktūra un arī pievilcīga cena. Turklāt - tam jābūt arī gana interesantam pašā īres tirgū. Kā atzīmē "Bonava", iedzīvotājiem, kuriem ir brīvi finanšu līdzekļi, iegādājoties dzīvokli un to izīrējot, ienesīgums svārstās no 5 līdz 7 procentiem.

"Tā kā īres tirgū pieprasījums patlaban krietni pārsniedz piedāvājumu, dzīvoklis, kas pirkts izīrēšanai, var kalpot kā gudra investīcija," norāda Ekša.

Source

DELFI Tava Māja

Tags

Dzīvoklis Jaunie projekti Mājokļa iekārtošana
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form