"Zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to, no juridiskā viedokļa, par visiem uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem šajā teritorijā ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki," atgādina SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve.
Viņa pirms piemājas dārziņa veidošanas dzīvokļu īpašniekiem iesaka vienoties savā starpā ne tikai par tā izveidi, bet arī par kopšanas nosacījumiem un aspektiem. Tas, kā norāda Bišofa, atrunāts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 18. pantā. "Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam, 16. panta pirmās daļas un Civillikuma 1067., 1068. panta nosacījumiem šādus piemājas dārziņus drīkst izveidot, ja tam piekrīt vairāk nekā puse no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr no prakses var secināt, ka lielākoties saskaņošana netiek veikta, tāpēc rodas situācijas, kad piemājas dārziņi tiek ierīkoti, bet netiek kopti," atzīst SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve, piebilstot, ka šādos gadījumos atbildība par dārziņiem gulstas uz visiem mājas iedzīvotājiem.
"Par attiecīgu samaksu, ja dzīvojamās mājas pārvaldnieks šādu pakalpojumu piedāvā, dzīvokļu īpašnieki var vienoties ar pārvaldnieku, ka tas uzņemas šāda dārziņa izveidi un turpmāku kopšanu. Dažkārt tiek saņemta informācija par jau ierīkotu un nesakoptu piemājas dārziņu – tad uzņēmumam ir jāreaģē, veicot labiekārtošanas darbus. Ja mājas līgumā šādi darbi nav paredzēti, tad tas ir maksas pakalpojums," atgādina Bišofa.
