Kas labāka un veselīgāka - sauna vai slapjā pirts? Principiāli nekādas lielas atšķirības nav, atšķiras tikai telpas izmērs, iekārtojums un gaisa mitrums.

Slapjajā pirtī ir dabiskāki apstākļi un gaisa mitrums, tādēļ tā organismam nav tik šokējoša. Klasiskajā saunā gaisa mitrums ir tikai no 3 līdz 8 procentiem, savukārt slapjajā pirtī - ap 70%. Salīdzinājumam - gaisa mitrums brīvdabā ir no 40 līdz 70%.

Saunā temperatūra ir no 80 līdz 140 grādiem, savukārt slapjajā pirtī nav tik karsts - 60-80 grādi pēc Celsija skalas.

Saunā nemēdz būt tvaiku, savukārt slapjā pirts vairāk izkarsē, jo mitrais gaiss ir labāks siltuma vadītājs. Atšķirībā no saunas, slapjajā pirtī gaisa temperatūra un mitrums nav konstanti, kādam visu laiku ir jārūpējas par gara mešanu.

Vēlams, lai pirts krāsns sildītu nevis sienas, bet pirtsakmeņus, kuriem jābūt pilnībā sakarsušiem, lai ūdens garaiņi būtu smalkāki un patīkamāki. Visbiežāk akmeņi slapjajā pirtī tiek novietoti uz pirts krāsns, un šī ir arī viena no galvenajām atšķirībām, salīdzinot saunu un slapjo pirti.

Ventilācija saunā ir iespējama tikai tad, ja gaisa spiediens telpā ir tāds pats kā ārpusē. Pirtī gaisa spiediens ir augstāks kā uz ielas. Tas nepieciešams, lai iegūtu sausu un izkarsētu garu, turklāt paaugstinātais spiediens nav jūtams. Karstos tvaikus pirtī līdzsvaro ar aukstu gaisu, tādēļ tiek izmantotas pirtsslotas un dvieļi. Lai atjaunotu karstā gaisa plūsmu, ik pa laikam jāuzmet jauns gars, tomēr jāņem vērā, ka pirtij nepieciešami augsti griesti.

Vēl viena saunas un slapjās pirts atšķirība ir - pirtslotas, ko saunā neizmanto. Pērienam ar pirtsslotām piemīt daudzas veselīgas īpašības, tomēr ir jāpaiet zināmam laikam, līdz pie šādas pēršanās pierod. Sauna ir piemērotāka tiem, kam nepatīk mitrums.

Tags

Pirts

Comment Form