Diriģenti un komponisti lielkoncertā 'Meistars. Dziesma. Leģenda.'

Ar jaunām un klasiskām kora dziesmām Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncertā skanēs publikas iemīļotais repertuārs, kā arī īpašs svētku programma, ko piedāvā meistari - deviņi diriģenti, kas iestudējuši deviņu komponistu dziesmas korim, veidojot deviņus meistaru radošos tandēmus. Valts Pūce un Mārtiņš Klišāns. Jānis Lūsēns un Andris Veismanis. Juris Kulakovs un Ivars Cinkuss. Arturs Maskats un Mārtiņš Ozoliņš. Uldis Marhilēvičs un Ints Teterovskis. Uģis Prauliņš un Agita Ikauniece. Zigmars Liepiņš un Romāns Vanags. Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava. Imants Kalniņš un Aira Birziņa. Ar jaundarbu, īpašu uvertīru svētku lielkoncertam– komponists Ēriks Ešenvalds.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Rīgas svētki 2011: Rīgai - 810 svētku programma

Ideja par lielkoncertu man radās nejauši. Pirmoreiz tiesības diriģēt kopkori kā virsdiriģents ieguvu 1993. gadā ar Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena". Neizdzēšamu iespaidu uz mani atstāja netradicionālie Rīgas 800. gadu jubilejas Dziesmusvētki.

Kad 2008. gadā tika akustiski rekonstruēta Lielā estrāde, tas pavēra jaunas iestudējumu iespējas korim, dejotājiem un mūziķiem. Lielkoncerta "Meistars. Dziesma. Leģenda" ideja par komponistu - diriģentu tandēmiem pieder koncerta režisoram Uģim Brikmanim.

Viņš atgādināja, ka Rīga kopš gadsimtiem bijusi meistaru pilsēta. Un mums bez amata pratējiem jau izsenis pazīstami arī meistari - diriģenti un komponisti. Tā es atļāvos veidot šos meistaru tandēmus pēc saviem ieskatiem. Šeit izšķirošais kritērijs bija māksliniecisko uzstādījumu sakritības, žanriskā piederība, temperaments un pieredze, kas koncerta sagatavošanas posmā izveidojusi deviņus komponistu un diriģentu pārus.

Šie meistaru pāri Rīgas svētku lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda" noteikti pārsteigs publiku ar jaunu repertuāru korim un ekselentu klasiskās kora mūzikas izpildījumu. Radošajiem tandēmiem tiek dota pilnīga radošā brīvība repertuāra izvēlē. Es kā komponista Zigmara Liepiņa pārinieks gribētu pieminēt trīs spilgtas Zigmara Liepiņa dziesmas, kas iekļautas mūsu tandēma lielkoncerta repertuārā. Viena no šīm dziesmām ir "Vienīgā", ko esam dzirdējuši Mirdzas Zīveres un Ēvalda Valtera izpildījumā. Tur korim ir ko darīt - gan soprāniem, gan altiem.

"Svētī debesīs šo zemi", izskanēs lielkoncertā kā noslēguma dziesma ar maestro Gido Kokaru pie diriģenta pults. Pētera Barisona "Dzimtenei" noslēgumā diriģēs maestro Imants Kokars. Abiem mūsu izcilākajiem kordiriģēšanas vecmeistariem šogad apaļa- 90. dzimšanas diena. Jubilejas arī Raimondam Paulam un Imantam Kalniņam .Šis tiešām ir lielu jubileju gads un tāpēc arī koncerta programma ir īpaša.

Zigmars Liepiņš, lielkoncerta programmā strādājam kopā. Man patīk viņa mūzika. Mēs ātri saprotamies. Viņš ir emocionāls un precīzs. Zigmara mūzika mani uzrunā, to koris jau uztver kā savu. Mēģinājumi koriem notiek kopš maija mēneša, tikko kā bija pieejamas partitūras, mēs jau nopietni sākām gatavoties svētkiem. Cilvēki patiesi dzied ar prieku un mēģinājumus cenšas nekavēt. Man tas šķiet svarīgi, ka dziedātājos ir ziņkāre, vēlme dzirdēt, kā tas skanēs uz Lielās svētku estrādes, un liela vēlme piedalīties kopkorī. Kopkora dziesmām piemīt vārdos neizsakāma varenība, spēks, kas sniedz neiedomājamu kopības sajūtu, līdz asarām aizkustinot ne tikai publiku, bet arī dziedātājus, diriģentus un komponistus.

Uvertīra skanēs kora uznācienu laikā. Tā aizsākas ar mistiskām skaņu noskaņām- kas dzirdamas pilsētas mūros. No Rīgas vēstures nāk šī mūzika. No bruģa, no ūdens piliena uz akmens, no ūdeņiem, kas plūst cauri Rīgai.

Skaņdarbs, kas sastāv no vienkāršām, kliedētām skaņām, kokles stīgām un sievietes balss, pārdzimstot varenā koru dziedājumā. Manuprāt Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncerts Mežaparkā "Meistars. Dziesma. Leģenda" ietvers sevī labāko no klasiskā Dziesmu svētku repertuāra un izpildījuma kvalitātes, Rīgas dzimšanas dienas lielkoncertam pieliekot klāt jaunu svētku izpratni, kas piepildīta ar pilsētas kultūrvēsturisko elpu.

Ikviena radoša tikšanās ar lielo kopkori mani neiedomājami saviļņo.Un ar diriģentu Sigvardu Kļavu mums ir ideāla saderība.

Dziesmas, kuras pašreiz iestudējam lielkoncertam, laika gaitā jau kļuvušas par klasiku. "Saule. Pērkons. Daugava", "Mīla ir kā uguns". Tās ir kompozīcijas, kuras koris Dziesmu svētkos pieprasa arī tad, ja tās nav iekļautas kopkora repertuārā. Atceros kāds klusums pirms "Saule. Pērkons. Daugava". valda estrādē. Tad saku sev - veci lauri, veci lauri!

Es nezinu, kā dziesmas paliek atmiņā un negrib beigt skanēt, un kāpēc tas tā notiek. Lielkoncertam Sigvards izvēlējies partitūras, kas jau guvušas klausītāju atzinību. Domāju, tās jau nospēlētas, bet cik liela ir dziedātāju atsaucība! Atzīšos, ka tas mani neizmērojami aizkustina. Divertisments "Brālis" ir jaunākais no šiem skaņdarbiem, tas sarakstīts pēdējos gados. "Brālis" lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda." tiks atskaņots par godu maestro Kokaru 90. dzimšanas dienai un veltīts izcilajiem diriģentiem.

Atzīšos, es esmu ļoti ticēt gribošs cilvēks un man gribas ticēt, ka Dievs man mūziku dāvina. Dažreiz man liekas, ka manas dziesmas jau ir vecākas par mani pašu.

Koris ir mana mīlestība. Un to pat ir grūti formulēt, kāpēc tas tā vienkārši ir noticis.

Esmu laimīgs cilvēks, mans darbs darbs ir arī mans hobijs. Un tas jau man šķiet tik pašsaprotami. Darbs ar kori man sniedz milzīgu gandarījumu. Caur kori es zinu ko nozīmē uzticība un paļaušanās. Tā ir neizmērojama sajūta.

Pirmoreiz kopkori uz Lielās estrādes es ieraudzīju 1973. gadā, kad man bija četri gadi. Šī lielā skatuve atstāja uz mani neaizmirstamu iespaidu. Pēc divpadsmit gadiem es jau dziedāju kopkorī ar pieaugušajiem. Šai koncertā nebija iekļauta "Gaismas pils". Es atceros, kā Mednis sēdēja uz skatītāju soliņa un kā koris sauca Medni! Medni! Medni! Vārdus es Gaismas pilij vēl nezināju un man bija tik ļoti kauns. Toreiz es sev nosolījos, ka tas nekad vairs tā nenotiks.

Mans tuvākais partneris Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda." ir komponists Juris Kulakovs. Mūs vieno ilgstoša sadarbība vēl no "Pērkona" laikiem. Tā ir "Mateja Pasija" un "Sarkanais vilciens". Manis vadīto vīru kori "Gaudeamus" ar Kulakovu saista īpašas attiecības. Pirms diviem gadiem Juris vīru balsīm sarakstījis kantāti "Mīlestībā viļņo krūts" un daļu no šī skaņdarba dzirdēsim arī Mežaparka estrādē, kopkora izpildījumā.

Mums ar Juri kopā ir labi. Mums sapas. Tā ir muzikālā gaume un tāda traka dzīvot gribēšana, kas magnetizē mani un manus dziedātājus. Šais Rīgas svētkos kopkora izpildījumā izskanēs arī Jura Kulakova klasiskie hīti "Baletomānija" un "Mana dienišķā dziesma". Juris kā komponists savās dziesmās prot sintezēt izsmalcinātu saturu ar gaumīgu ironijas devu. To kopkorim izdziedāt nav viegli. Bet darbs pie šī materiāla ir ļoti saistošs.

Man šķiet, tas būs kolosāls koncerts. Tā būs mana debija virsdiriģenta amplua, un es šim notikumam nopietni gatavojos. Jau kādu ilgāku laiku es priecājos par Jāņa Lūsēna mūziku.

Lūsēns, bez dziedātājiem, šai lielkoncertā ir mans tuvākais partneris. Lielajā koncertā Mežaparka estrādē dzirdēsim fragmentus no mūzikla "Kaupēn, mans mīļais!" kopkora izpildījumā. Es šo mūziku uztveru kā grēksūdzi, kā balādisku vēstījumu. Arī komponistam par muzikālo materiālu un dziesmas raksturu kora izpildījumā ideju netrūkst. Lielkoncertā ar savu sulīgo baritonu kopkorim pievienosies solists Zigfrīds Muktupāvels.

Koris man sniedz īpašu kopības sajūtu. Mans tēvs ir kordiriģents, es pie tēva jauktajā korī dziedāju kad vēl mācījos ceturtajā klasē. Kora dziesmām piemīt atbruņojoši dabīgs skanējums, tur ir tāds spēks iekšā!

Gatavojoties lielkoncertam Mežparkā mēs visās Latvijas malās vairākas reizes nedēļā mēģinām stundas trīs. Nav jau variantu. Nav vairs daudz laika. Tā jau tikai šķiet, ka korī var dziedāt ikviens, bet tā ir ilūzija, jo bez darba un nopietnas attieksmes pret dziedāšanu brīnums uz Lielās estrādes neuzplaukst, tāpēc esmu pateicīgs saviem dziedātājiem, kas patiesi interesējas par mūziku, kuriem tik svarīga ir šī varenā kopības sajūta dziesmā.

Mana tuvākā partnere lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda" ir diriģente Agita Ikauniece.

Ar viņu strādāt ir grūti un tomēr ļoti viegli. Mūsu tandēmā noteikti valda saprašanās, esam izrunājuši visas svarīgākās iestudējuma detaļas. Mūsu ieguldījums kopkora lielkoncertā nebūs dziesmas priekšnesums ierastā izpildījumā.

Esam izvēlējušies skaņdarbu no Latvijas Radio kora CD "Krusta dancis", kas sākotnēji bija iecerēts kā skatuvisks uzvedums. Šeit Radio koris pirmo reizi dziedāja tradicionālās kora dziedātāju balsīs. Šai kompozīcijai piemīt maģisks spēks. Ļoti skaista atmosfēra. Maģija, kas dara labu, sakot labus vārdus un domājot labas domas.

Esam izvēlējušies jau radio ierakstītu skaņdarbu un adaptējam to no astoņām balsīm uz četrām. Maģija manuprāt šai skaņdarbā ir tāda izvērtējoša, kā konflikts starp dabisko un Dievību. Esmu pārliecināts, ka Agita ir diriģente, kas šo maģisko dialogu spēs parādīt gaišā, sudrabotā skanējumā. Vēl šai skaņdarbā esmu ielicis kādu atgādinājumu par Rīgas īsteno pirmiedzīvotāju līvu melodiju dzīvo klātbūtni. Melodija skaņdarbā ir augoša, tā ceļas no dvēseles dzīlēm, pieaug spēkā, un ir viens no populārākās latviešu kora dziesmas "Pūt vējiņi" melodiskajiem prototipiem. Kopkora koncerts Lielajā estrādē vienmēr ir lieli svētki. Un svētkos jau ir arī mazliet laika padomāt un uzdot sev mūžīgo jautājumu-kas es esmu? Apstāties un padomāt, lai varētu atkal dzīvi turpināt, iet un darīt, kas darāms.

Imanta Kalnina dziesmu repertuārs Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncertā mani dara laimīgu, un es jūtos ļoti pagodināta, ka diriģēšu leģendāras Maestro dziesmas ne tikai pilsētas dzimšanas dienā, bet arī komponista 70. jubilejas gadā.

Imanta Kalniņa dziesmas es domāju, dungoju un dziedu sev. Vairākas paaudzes jau izaugušas ar Kalniņa vēstošajām melodijām, un tās visas vēl nemaz nav izdziedātas. Tā ir dzīva un mums ikvienam ļoti tuva mūzika, kas pelnījusi daudz izvērstāku koncertdzīvi.

Es jūtu, kā dziedātāji un publika gaida šos svētkus. Koris ļoti nopietni gatavojas katrai dziesmai. Svētkos mēs vienmēr sagaidām kādu patīkamu pārsteigumu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka vairākas dziesmas līdzi dziedās arī publika. Un viena no tām noteikti būs "Viņi dejoja vienu vasaru" vai "Dziesma, ar ko Tu sācies". Toties "Dziesma Rīgai" ir mazāk dzirdēta maestro Imanta Kalniņa kompozīcija, ko savulaik diriģējis maestro Gido Kokars. Izjūtu to kā lielu atbildību, strādājot ar šo muzikālo un balss materiālu lielkoncerta programmā.

Gaidu no lielkoncerta augustā daudzus dziedošus pārsteigumus. Viens no tiem būs Marta Kristiana Kalniņa un Rēzijas Kalniņas "Viņi dejoja vienu vasaru". dziedājums ar kopkori. Protams, ka mēs pašreiz daudz un nopietni strādājam pie partitūrām un man liekas, ka šis koncerts atnāks kā ļoti krāšņs un romantisks notikums.

Tandēms Teterovskis un Marhilēvičs piedāvās šai vērienīgajā koncertā dziesmu ciklu "Marhils Rīgai". Tās ir pazīstamas Ulda Marhilēviča melodijas, kas pārliktas korim.

"Tik un tā!", "Saule aust." Desmit kopmēģinājumos Jelgavā, Saldū Tukumā un Jēkabpilī jau esam sākuši iestudēt šīs dziesmas. Paldies man jāsaka koru diriģentiem visā Latvijā, jo bez viņiem mēs šo lielo darbu nebūtu veikuši. Mēģinājumu process ir interesants. Marhila mūzika ir ļoti melodiska. Korim viņš raksta maz, bet fascinējoši ir tas, ka Uldis saglabā melodiskā skaņdarba raksturu komponējot jebkurā mūzikas žanrā. Viņam ir laba kora un balss izjūta.

Tās ir dziesmas, kuras dziedāt ir viegli. Skaņdarbi, kas skanēs lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda" ir meistaru radītas dziesmas ar meistaru - dzejnieku vārdiem. Tās ir meistaru- komponistu skaņu partitūras ar atpazīstamības garšu, dziesmas, kas jau kļuvušas par leģendām. Diriģenti un koris, tas ir kā tilts starp meistaru un klausītāju. Tur ir spēks! Un tur esmu es un mani dziedātāji.

Ar lielu aizkustinājumu atceros Rīgas 800 gadu jubilejas koncertu Mežaparkā. Ikreiz, kad koris rauj vaļā "Gaismas pili", man vienmēr iekšā kaut kas sakustas.

Lielās estrādes varenība manī dzīvo vēl no bērnības, kad sešdesmitajos gados Dārziņa skolas zēnu korī intensīvi iestudējām kora programmas un piedalījāmies kopkoru koncertos. Pēc tam uz Lielās estrādes esmu dziedājis jau kā Latvijas konservatorijas students. Kad sāku nodarboties ar mūzikas taisīšanu, sapratu, ka kora mūzika man ir ļoti tuva. Un vēl man bija skaidrs, ka gribu rakstīt korim. Pēc ilgu gadu pieredzes varu teikt, jūtos šai žanrā kā zivs ūdenī, lai gan vairāk esmu pazīstams kā estrādes dziesmu autors. Mans pārinieks "Meistaru" lielkoncertā ir Mārtiņš Klišāns. Pirmkārt jau viņš ir ļoti talantīgs diriģents, es jūtu ar viņu īstu dvēseļu radniecību. Mums nereti sanāk strādāt kopā un viņš vienmēr ir atvērts daudzām neierastām lietām un radošiem eksperimentiem. Klišānam piemīt pozitīva attieksme pret dzīvi un mākslu. Lielkoncertā Klišāns diriģēs manu dziesmu virkni.

Varbūt tās nav kora dziesmas, bet tik daudz tautā dziedātas un uzrakstītas notīs, ka prasās tikt dziedātas daudzās balsīs. Tāpēc pastāv cerība, ka vismaz tie, kas dzied koros, pēc lielkoncerta Mežaparkā iemācīsies šīs manas dziesmas dziedāt pareizi. Tematika svētku programmās ir svētsvinīga un patosa pilna, tāpēc man gribas tai piešķirt mazliet gaisīgas un sadzīviskas krāsas. Dziesmu virknē apkopotas arī divas dziesmiņas no izrādes "Šveiks", stāstot par mums visiem pazīstamām sadzīviskām dzīves situācijām un ļaujot pret tām izturēties ar smaidu.

Lielā estrāde jau ir vērienīgākā svētku skatuve, kas mani galvenokārt fascinē ar kopā būšanu un kopā darīšanu. Ir tikai jāsanāk kopā un jāuzdzied – atšķirībā no ikdienas, visi šeit vienmēr ir labestīgi viens pret otru! Sanākuši kopā mēs darām skaistu lietu un paši kļūstam skaisti. Tas ir unikāli! Ja mēs uz sevi šādos brīžos varētu paskatīties no malas, tad saprastu, ka šai monumentālajai kopības sajūtai līdzi nestāv nekas. Tas ir vienreizējs fenomens, kas ar savu emocionālo lādiņu spēj stāties pretī vispasaules olimpiāžu atklāšanas svētkiem, kur piedalās cilvēki, kurus vieno kopīga un skaista ideja. Mums par visu visskaistākā un visu aptverošākā lieta tomēr ir kopā būšana un dziedāšana, lai šo grandiozo kopības sajūtu mūzikā sajustu nepastarpināti.