Aiva un Māris Grundmaņi dzīvo Allažu pagastā trīs simtus gadu senā mājā, kuru viņi pārvērtuši līdz nepazīšanai. Ēkai daudzreiz ir mainījušies saimnieki, savulaik tur bijis gan krogs, gan piena savāktuve, gan maizes ceptuve. Ieguldot laiku, enerģiju un naudu, ģimene šeit novijusi jauku ligzdiņu.

Aiva un Māris Grundmaņi ir allažnieki vairākās paaudzēs – jaunā sieviete, pētot savas dzimtas saknes, atklājusi, ka viņas senču senči šeit mituši jau 1842. gadā. Kad abi izveidojuši ģimeni, vēlējušies dzīvot šķirti no vecākiem, bet paliekot Allažos, jo ir šīs vietas patrioti, raksta žurnāls "Praktiskais Latvietis".

Meklējot jaunu mājokli, Aiva atcerējās, ka savulaik, strādājot Allažu maizes ceptuvē, prātojusi, kā viņa to pārveidotu un pielāgotu dzīvošanai, ja ēka būtu viņas īpašumā.

"Ziežot uz kūkām šokolādi, fantazēju, cik lielas un skaistas istabas te varētu sanākt," nosmej Aiva. "Vairākus gadus māja stāvēja pamesta un nevienam nevajadzīga. Viendien vīrs mani uzrunāja – pērkam to! Sākumā par viņa ideju biju šokā, jo bažījos, vai tiksim ar visu galā. Bet pamatīgā, no šūnakmens būvētā ēka atbilda maniem priekšstatiem par ģimenes mājokli, tāpēc biju gatava izturēt visas grūtības, ar kādām neizbēgami jāsaskaras, atjaunojot tik sen celtu. Mājai ir vismaz 300 gadu – arhīvos atradu ierakstu, ka viena no šeit, "Celmukrogā", mitušajām sievietēm, ir dzimusi 1700. gadā!"

Telpas nav pārplānotas – tur, kur iepriekš bija ceptuve, tagad ierīkota 64 kvadrātmetru dzīvojamā istaba, kuras vienā galā atrodas virtuve, otrā – ziemas dārzs ar klavierēm, bet vidū ir atpūtas zona ar televizoru un "Tulikivi" krāsni, kā arī saimes galds un koka soli.

Veicot telpu iekšējās apdares darbus, vienojušies, ka maksimāli izmantos dabīgos materiālus un krāsas gaišos toņos. Sienas nogruntējuši un tad klājuši dekoratīvo apmetumu – vislētāko kaļķa un betona, un, kamēr tas nav nožuvis, nobraukts ar lielu slapju otu, tā iegūstot interesantu faktūru.

Logu rāmji, palodzes un durvis taisītas no priedeskoka, bet grīdai izmantots izturīgāks materiāls – oša dēļi, kas apstrādāti ar cieto vaska eļļu.

Pret gadsimtus pārcietušajiem apdares materiāliem izturējušies ar pietāti – vecās sijas nav izmetuši, bet gan izmantojuši durvju aplodām, ķieģeļu sienu nav nojaukuši, bet virtuves zonā atseguši, lai ir spilgts dekoratīvs elements.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!