Māja tika uzbūvēta, domājot par apkārtējo vidi un organiski iekļaujoties tajā, izmantojot un respektējot unikālo iespēju dzīvot tik tuvu dabai. "Mūsu galvenie darbarīki bija motorzāģis, āmurs un neliels kalts. Man nebija ne būvnieka, ne galdnieka iemaņu, vienīgā pieredze - pirms pāris gadiem biju izpētījis līdzīgi būvētu māju. Šis celtniecības veids ir pa spēkam ikvienam. Manas vienīgās iemaņas un priekšrocības bija tas, ka esmu veselīgs un spēcīgs, ar stipru pārliecību par sevi, kā arī draugi, kas atbalstīja," savā mājas lapā skaidro Saimons.
Lai ekomāja dabiski iekļautos apkārtējā vidē, Saimons nolēma to būvēt zem neliela pakalna, tādējādi parūpējoties arī par nama izolāciju. Pirms ķerties pie būvniecības, tika izzāģēti liekie koki, kā arī ar lāpstām atrakts būvlaukums. Būvniecībā tika izmantoti koksnes pārstrādes atgriezumi un "brāķi", kā arī tuvējā karjerā izraktais māls. Sienu siltināšanai izmantoti salmi, savukārt mājas jumts darināts no ūdeni necaurlaidīgām plastikāta plāksnēm un siena ķīpām, kam pāri pārbērta augsne un iesēts zāliens.
Apkure mājās tiek nodrošināta ar saules paneļiem un malkas kamīnu. Sienas iekšpusē ir apmestas ar kaļķi, aukstumskapi dzesē gaiss no pagraba. Saules paneļi nodrošina arī elektrības piegādi.
Savdabīgais mājoklis, kas atgādina hobitu mājiņu no Tolkīna triloģijas "Gredzenu pavēlnieka", izmaksājis vien 3000 sterliņu mārciņas (aptuveni 2400 latus). Saimons namu būvēja kopā ar savu sievastēvu, darbu gaitā vīriem reizumis palīdzējuši arī ģimenes draugi un paziņas. Interesanti, ka mājas projekts ir viena neliela lapiņa, uz kuras ar roku uzzīmēta Saimona vīzija par telpu plānojumu.
Tiesa, drīz pēc uzbūvēšanas Saimons ar ģimeni "hobita" mājiņu atstāja mežstrādniekiem, bet paši pārcēlās uz Rietumvelsā esošo "Lammas" ekociematu, lai veidotu citu "rūķu" ekomāju. Bet tas jau ir cits stāsts un citai dienai...