Noslēpumainā tāme un izdevīgais piedāvājums
Omulīgais mednieku namiņš uzbūvēts 2009. gadā. Mednieku kluba biedri sapņoja par mājīgu vietu, kur sapulcēties pēc medībām, sasildīties, sadalīt guvumu un atpūsties. Nopirka nelielu zemes gabalu senas lauku sētas vietā. Te agrāk atradies Trizelnieku ciems, tādēļ arī mājām bijis skaists un savdabīgs nosaukums – "Trizelnieku Ignatiņi". Tagad par kādreizējo ciemu atgādina vien tuvējie lauku kapi un viena apdzīvota viensēta, kas atrodas ceļa malā, puskilometra attālumā.
Namiņu mums izrāda mednieku kluba "Murmastiene" valdes priekšsēdētājs Dainis Tučs. Dabas aizsardzība ir viņa maizes darbs, jo Dainis ir Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists. Viņš stāsta, ka mednieku namiņš celts uz bijušās dzīvojamās ēkas pamatiem. Saglabājuši arī skaisto nosaukumu. Uz māju ved sena liepu aleja, stādīta kādreizējo saimnieku rokām. Ābeles gan bijušas vecas un slimas, nācies nocirst.
Kad iecerējuši būvniecību, domājuši, ka ar elektrību problēmām nevajadzētu būt – ceļš blakus, un no kaimiņiem ievilkt puskilometru garu līniju pa klaju lauku gar ceļa malu taču nav nekāds milzu darbs.
Tā domāja mednieki. Taču "Latvenergo" uzskatīja savādāk. Izrādījās, ka monopolists par elektrolīniju prasa brangu summu! Mednieki, būdami saimnieciski lauku vīri, vēlējās zināt, cik maksā katra staba ierakšana, cik – vadu vilkšana. Varbūt tad varētu izdomāt, kā samazināt izmaksas? Taču "Latvenergo" uz šiem jautājumiem atbildi nesniedza. Rakstiet iesniegumu, pasūtiet projektu, un cauri!
Ko darīt? Ja kalns neiet pie Muhameda, jāmeklē cits ceļš. Izrādās, ka čaklie ķīnieši spēj saražot tik daudz saules bateriju, lai apmierinātu visu Rietumeiropas valstu augošo pieprasījumu. Mednieki sarēķināja, kādas iekārtas un cik daudz vajadzēs, un jau pēc neilga laika taisni no Ķīnas rūpnīcas pienāca gaidītā krava. Uzstādīšanu veica kāds privāts meistars.
Silda ūdeni, ražo strāvu
Uz mājas jumta dienvidu pusē nostiprināti četri saules kolektoru bloki. Uz saimniecības ēkas jumta atrodas astoņas saules baterijas, turpat blakus novietots neliels vēja ģenerators. Visas šīs iekārtas, kā arī nepieciešamais aprīkojums, kas atrodas mājas iekšpusē, kopā ar transporta izdevumiem (no Ķīnas!) un uzstādīšanu maksāja... miniet, cik? Smieklīgi maz – tikai 7000 latu! Ja ietu tradicionālo ceļu, elektrolīnijas ievilkšana maksātu ne mazāk! Bet te par to pašu naudu mājiņas saimnieki uz mūžīgiem laikiem ir nodrošināti ar bezmaksas elektrību un siltumu!
Saules kolektori uzsilda ūdeni. Mājiņā ir labiekārtota virtuve un vannasistaba ar duškabīni, jebkurā brīdī var izmantot visas civilizācijas ērtības. Boilera tilpums ir apmēram 400 litru, siltā ūdens netrūkst. Pirmajā stāvā ierīkotas siltās grīdas, arī tās siltumu iegūst no saules kolektora. Ja daļa no ūdens siltuma paliek neizmantota, to novada zemē.
Savukārt saules baterijas un vēja ģenerators ražo elektrību. Astoņu saules bateriju kopējā jauda ir 1 kW jeb 1000 vatu, vēja ģeneratoram – vēl tikpat daudz. Šo ierīču saražotās strāvas pietiek, lai namiņā nodrošinātu apgaismojumu, varētu darboties ledusskapis, ūdens sūknis un attīrīšanas iekārta. Ja vēlas, strāvas pietiks arī, lai paskatītos televizoru, paklausītos mūziku, ieietu internetā, pieslēgtu kafijas dzirnaviņas vai kādu citu virtuves ierīci, ieslēgtu gludekli vai pastrādātu ar putekļusūcēju, nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem kā mobilo telefonu uzlādēšana.
Mājā atrodas astoņi akumulatori, kuri uzkrāj saules bateriju un vēja ģeneratora saražoto elektrību. Katrs var uzkrāt 250 vatus, visi kopā – 2 kilovatus. Ja kādu laiku nav saules un vēja, un strāvas krājumi nepapildinās, ar šiem 2 kW vienu mēnesi pietiek mājiņas apgaismojumam. Visās telpās ir ekonomiskās LED lampiņas ar nelielu jaudu, tās kopā patērē tikai 60 vatus – tikpat, cik viena parastā spuldzīte ar kvēldiegu! Citi elektrības tērētāji ir ūdens sūknis – tam vajag 40 W, un solārais cirkulācijas sūknis – arī 40 W.
Kad viesojāmies "Trizelnieku Ignatiņos", debesis bija apmākušās, un iekārtas rādīja, ka pašlaik saule dod 100 vatus un šodien saražoti 2,5 kilovati.
Uzstādot iekārtas, jāievēro dažas nianses. Saules kolektori sastāv no stikla caurulēm, tādēļ, izvēloties tiem vietu, jāskatās, lai tuvumā nebūtu lielu koku, citādi var uzkrist zari un kādu no caurulēm sadauzīt. Nav teikts, ka kolektori un saules baterijas jāceļ uz jumta, var likt arī uz zemes, vēršot pret dienvidiem, taču te apkārt staigā meža zvēri, un uz jumta tomēr ir drošāk.
Mednieku namiņa pirmajā stāvā atrodas plaša viesistaba ar kamīnu un virtuves zonu. Otrajā stāvā izbūvētas četras viesu istabiņas un gaumīga vannas istaba. Tās sienas klāj flīzes dzīvespriecīgā salātzaļā krāsā. Te ir visas labierīcības – WC, moderna izlietne un ērta duškabīne. Pēc nogurdinošas dienas var nomazgāties, sasildīties un baudīt pilnvērtīgu atpūtu!
Ūdens sūknis māju apgādā ar ūdeni. Visi notekūdeņi nonāk bioloģiskajā attīrīšanas sistēmā. Šīs autonomās sistēmas ierīkošana nebija lēta, tā izmaksāja 3000 latu.
Protams, ziemā telpu apkuri siltās grīdas vien nespēj nodrošināt. Tad jākurina kamīns, kurš atrodas pirmajā stāvā un, izmantojot gaisa cirkulāciju, spēj piesildīt visas telpas. Malkas sagādāšana laukos problēmas nerada.
Patiesībā, ja vēl nedaudz palielinātu saules bateriju skaitu un akumulatoru ietilpību, šāds namiņš varētu kalpot arī kā pastāvīga ģimenes dzīvesvieta. Dabas par velti dotā enerģija – saules siltums, ko savāc kolektori un saules baterijas, kā arī vēja spēks, kas darbina ģeneratoru, iemītniekiem spēj nodrošināt visas ērtības. Pat tad, ja māju uzcelsiet jebkurā nomaļā nostūrī, prom no ceļiem, kaut vai meža vidū!
Žurnālā "Praktiskais Latvietis" lasi arī par āboliem, kas audzēti bez ķīmijas Madonas novada Poļvarkā; uzzini par zelta jāņogu ar dzeltenām ogām; iepazīsti pēdlēpi un sārmenes!