Foto: Valdis Semjonovs
Kur top Pētera Vaska brīnišķīgā mūzika? Lai to uzzinātu, lūdzām atļauju paviesoties abās izcilā komponista un viņa dzīvesbiedres režisores Dzintras Gekas mājās – Rīgā un Amatciemā.

Laulātā pāra Pārdaugavas māja atrodas ļoti klusā vietā. Klusāka vieta pilsētā, manuprāt, nav iespējama. Te ir tik mierīgi, kā, šķiet, var būt tikai dziļos laukos. Divstāvu namu ieskauj plašs zāliens ar košām puķu dobēm un nelielu dārziņu, kurā aug zemenes un dārzeņi. Mājas vienā pusē novietots Induļa Rankas veidots Pētera Vaska krūšutēls, otrā – slejas ozols un milzīgs ķirsis. Jūnija beigās, kad nogatavojušās ogas, Pārdaugavas strazdi te sarīko lielus svētkus, stāsta mājas saimnieks.

Mantojums no vecāsmātes

Namu, kurš celts pagājušā gadsimta 30. gados, Pēteris Vasks mantojis no vecāsmātes māsas Natālijas Leikarts. Viņa bija medicīnas māsa un masiere. Šo pakalpojumu sniegusi arī Rainim un Aspazijai. Padomju iekārta Natālijai māju atņēma un tajā izmitināja piecas ģimenes. Pēteris Vasks namu atguva, Latvijai atkal kļūstot neatkarīgai. Pēc kārtīga remonta pāris te sāka dzīvot ap gadu tūkstošu miju.

Savā jaunajā mājā Amatas novada Drabešu pagasta Amatciemā Pēteris Vasks un Dzintra Geka pirmo reizi pārnakšņoja pirms trim gadiem maija pēdējā dienā. Pirms tam abi noklausījās Vidzemes koncertzāles atklāšanas koncertu, kas notika tieši tajā vakarā, pēc tam atbrauca uz jaunuzcelto māju, kur otru brīnišķīgu koncertu sniedza vardes dīķī. Nelielo divstāvu namiņu, kam dots nosaukums "Zemtekas", pāris šobrīd mīļi dēvē par savu "būrīti".

– Līdz 2013. gadam mums nebija savas vietiņas laukos, bet Latvijas karstajās vasarās Rīgā izturēt bija grūti. Neņemot vērā, ka mūsu pilsētas māja atrodas Pārdaugavā, kur apkārt ir skaisti, klusi un zaļi. Tad Cēsu mākslas festivāla laikā satikām leģendāro vizionāru, Amatciema saimnieku Čiri. Viņš aicināja aizbraukt uz Amatciemu. Tiesa, mums tolaik bija priekšstats, ka šajā ciemā dzīvo tikai miljonāri. Ko mums tur meklēt! Bet mums Amatciemā tik ļoti iepatikās! Drīz kopā ar draugiem noskatījām vietu mājai, kur pēc mūsu ieceres tapa 80 kvadrātmetrus plaša būve. Ar praktiskām lietām mūsu ģimenē nodarbojas Dzintra, un arī mājas celtniecības laikā viņa bija tā, kura sekoja līdzi, lai darbi noritētu, kā pienākas. Šī vieta mūs piesaistīja ar plašumu un bezgala skaisto dabas ainavu. Naktīs te ir tik skaistas zvaigžņotas debesis, īpaši augustā un septembrī! Un brīnišķīgi saulrieti, un putni! Mūsu mājas apkārtnē dzīvo ļoti daudz dzegužu. Garām šad un tad aizstaigā lapsa un zaķis, dīķī mitinās zivis un pīles. Ik pa laikam pie mums ciemos atnāk ruds kaķu puika, kuram esam devuši vārdu Junkers. Mežā var lasīt sēnes, mellenes un citas ogas, šogad bija ļoti daudz meža zemeņu. Kopš mums ir šis namiņš, mana sirds asiņo par katru dienu, kad vasarā neesmu te. Vajadzētu paturēt prātā, ka latvieši nav lielpilsētu nācija. Pilsēta nav raksturīga mūsu mentalitātei. Latvieši nekad nav dzīvojuši arī ciemos, bet gan savās viensētās. Katram vajag savu dabas stūrīti, kuru izjust. Dzīvot saskaņā ar dabu – tas, manuprāt, ir tik organiski un saprotami.

Netālu no "Zemtekām" plūst Amatas upe, kurā Pēteris un Dzintra vasarās katru rītu dodas peldēties. Ikrīta pastaigu caur mežu līdz upei un peldi komponists dēvē par savu rīta dievkalpojumu.

– Pēc tāda rīta ir spēks, enerģija un prieks par dzīvi visu dienu. Caur dabas klātbūtni es sajūtu garīgo un mūžīgo. Pārējo dienas daļu līdz vakaram pavadu pie notīm, bet vakarpusē dodos stundu garā pastaigā pa tuvējo apkārtni un vēroju saulrietu. Šādi uzkrāju enerģiju ziemai. Dzīve te ir tik vienkārša un skaista! – teic Pēteris Vasks.

Foto no mājas:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!