Šis Tērbatas ielas nams celts 1910. gadā pēc arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta, kurš bijis arī Francijas dienvidos esošās Marseļas pilsētas arhitekta palīgs un apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas ordeņiem. Mārtiņš Nukša bija ne tikai labs arhitekts, bet arī godprātīgs diplomāts, savas karjeras laikā būdams pirmās šķiras sekretārs diplomātiskajā pārstāvniecībā Parīzē, karjeru turpinot, būdams sūtnis Polijā, Rumānijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā.
Šajā stateniskā jūgendstila namā atradās bijušā valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa privātais dzīvoklis (nams piederēja viņa brālim Indriķim un vēlāk viņa atraitnei Vilhelmīnei, tajā Ulmanis dzīvoja līdz 1934. gadam), kurā bijušas četras istabas, un dzīvoklis bijis iekārtots kā kādam vidēja ranga ierēdnim. Viesistabā atradušies pāris mīkstie krēsli un jau krietni nolietots dīvāns. Ēdamistaba bijusi iekārtota bez galda un krēsliem, bet ar iespaidīgu bufeti. Savukārt darbistabā, kur Ulmanis pavadījis dienas lielāko daļu, gar sienām novietoti brūni, krāsoti galdi, uz kuriem izkārtotas avīzes. Mājas iedzīvotāji atklājuši, ka dažreiz šeit jūtama Kārļa Ulmaņa klātbūtne.
Šoreiz stāsts gan ir par leģendārā nama dzīvokli, kas atrodas kaimiņos kādreizējam Ulmaņa dzīvoklim, un veidots stilā, kas apvieno gan mūsdienu, gan senatnes pievilcību. 46 kvadrātmetrus plašajā dzīvoklī ir divas istabas, un abās ļoti veiksmīgi apvienota vēsturiskā elpa ar mūsdienīgajām tendencēm. Piemēram, virtuves iekārta izvēlēta visai klasiska un gaiša koka, paplašinot mazo telpu, savukārt viesistabā un guļamistabā koka logu rāmjus skaisti papildina rūpīgi piemeklētās mīkstās mēbeles. Kopumā iekārtojums ir visai neuzkrītošs, taču tieši tas ļauj izcelties nama vēsturiskajam šarmam.
Foto no dzīvokļa:
