Pagājušajā nedēļā nogalinātie inkasatori strādājuši firmā “Niks”, kura pieder savulaik par “reketa karali” dēvētā un sodu izcietušā Ivana Haritonova paziņam Nikolajam Sirotkinam, noskaidrojis laikraksts “Diena”.
Savukārt “Niks” darbinieks Vadims Solovjovs ir SIA “Danui” līdzīpašnieks, kam pieder spēļu zāles “Split”, taču nav azartspēļu licences. Nozares pārstāvji laikrakstam atzinuši, ka tādu satelītfirmu veidošana azartspēļu biznesā ir visai bieža parādība.

“Diena” atgādina, ka 18.augustā Purvciemā, pie spēļu zāles “Split” Dzelzavas ielā, tika nošauti divi inkasenti. Slepkava, kurš paņēma inkasentu somu ar 3000 latu, aizbēga un joprojām nav atrasts. Vēlāk izrādījās, ka nogalinātie vīrieši nebija īsti inkasenti. Firmā viņus sauca par automātu operatoriem, viņi pildīja arī grāmatvedības funkcijas. Šiem darbiniekiem nebija nedz ieroču, nedz bruņuvestes. Policija uzskata, ka noziedznieks viņus gaidījis pie bāra gandrīz sešas stundas.

Kā raksta “Diena”, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju bāru un spēļu zāļu “Split” tīkls pieder firmai “Danui”, kuras īpašnieki ir Vadims un Natālija Solovjovi. Firmai nav licences azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Tomēr tas, ka “Split” zālēs ir spēļu automāti, nav nekāds pārkāpums, jo telpas no “Danui” īrē SIA “Niks”, kurai licence ir.

Savukārt “Niks” ir viena no lielākajām azartspēļu nozares kompānijām - tai pieder ne tikai vairākas spēļu zāles, bet arī divi kazino - “Tobago” un “Play&boy”. Uzbrukumā tika nogalināti tieši “Niks” darbinieki, kuri tobrīd pārbaudījuši firmai piederošos automātus. Tomēr abas kompānijas ir saistītas vēl ciešāk, norāda laikraksts - “Niks” jurists Aleksejs Oļesovs “Dienai” apliecinājis, ka Solovjovs ir ne tikai “Danui” līdzīpašnieks, bet arī “Niks” menedžeris.

Kā skaidro “Diena”, spēļu biznesā nereti veidojoties situācija, ka kāds firmas darbinieks ir pietiekami profesionāls, lai sāktu savu biznesu. Valsts nodeva par speciālo atļauju azartspēļu organizēšanai ir liela - 300 000 latu. Tāpēc likums tiekot apiets ar “satelītfirmu” veidošanu. To īpašnieki nemaksā valstij nodevu, attīsta jaunu brendu un izīrē savas telpas saviem bijušajiem vai pat esošajiem darba devējiem. “Šādi tā saucamie satelīti ir vairākām kompānijām. Dažām pat līdz pieciem. Tie traucē mums strādāt,” “Dienai” sacījis “Admirāļu kluba” direktors Jānis Dāvis.

Spēļu uzraugi teic, ka padarīt neko nevarot. “Mēs redzam, ka uzņēmumi, kuriem ir licence, sadarbojas arī ar kādām citām firmām. Bet juridiski to nav iespējams novērst, jo nevienam jau nav aizliegts ar kādu sadarboties vai piedāvāt kļūt par kompānijas līdzīpašnieku,” “Dienai” teikusi Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne. Tomēr viņa atzinusi, ka tādā situācijā daļēji ir vainojama arī valsts. “Priekšlikums paaugstināt nodevu par azartspēļu organizēšanu no 50 000 līdz 300 000 latu nebija īsti labi pārdomāts,” saka Birne. Pēc viņas vārdiem, īsi pirms nodevas paaugstināšanas bijuši divi uzņēmumi, kas plānoja pirkt licenci, bet vēlāk atteikušies. Kopš 2003.gada, kad tika ieviesta jaunā likme, licenci vispār nav iegādājusies neviena kompānija.

Likmes paaugstināšana bija tikai pirmais solis stingrākas nozares kontroles ieviešanai. Tagad top pavisam jauns azartspēļu likums, kurā būs iestrādātas lielākas drošības prasības. Likums, pēc Birnes vārdiem, ir morāli un tehniski novecojis, pieļauj atšķirīgu interpretāciju. Viņa uzskata, ka jaunie noteikumi mazinās iespēju uzbrukt inkasentiem. “Ja būtu nodrošināta video novērošana, darbinieki pamanītu, ka pie spēļu zāles kāds grozās. Tad policijai būtu vieglāk atrast vainīgos,” - tā Birne.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas direktors Ģirts Ludeks “Dienai” apliecināja, ka azartspēļu firmas pārsvarā atbalsta jaunievedumus. Tomēr notikušo inkasentu slepkavību viņš nosauca par ārkārtas gadījumu. Daži “Dienas” aptaujātie azartspēļu nozares pārstāvji pieļāvuši iespēju, ka inkasenti gājuši bojā savas kļūdas dēļ - vai nu izstāstot kādam par savu maršrutu, vai arī noteikto spēļu vietu vairākkārt inkasējot vienā laikā. Joprojām nav skaidrs, vai nogalināto somās tik tiešām bija tikai 3000 latu. Ja spēļu zāle Dzelzavas ielā nebija pirmā, ko viņi inkasējuši, summa varētu būt lielāka. “Dienai” pārbaudīt šo informāciju neizdevās, jo SIA “Niks” īpašnieks Sirotkins esot ārzemēs.

Kā norāda “Diena”, “Niks” īpašniekam Sirotkinam pieder arī naktsklubs “La Rocca”. 90.gadu beigās viņu uzskatīja par vienu no kriminālās pasaules autoritātes Ivana Haritonova cilvēkiem. Sirotkins bijis ilggadējs hokeja komandas “Niks-Brih” spēlējošais treneris. Arī pats Sirotkins nav slēpis, ka pazīst Haritonovu. 2000.gada martā joprojām nenoskaidrotas personas sadūra Sirotkinu viņa dzīvokļa kāpņutelpā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!