Sarunā ar portālu "Tava Māja" pāris atklāj, ka iepazīšanās laikā dzīvoklis esot bijis Toma īpašumā un tajā bija uzsākti remontdarbi. "Turpinājām uz priekšu daudz ātrākā tempā, jo vajadzēja savu, kopīgu dzīvesvietu," atklāj Anna. Šobrīd gan viņi nolēmuši dzīvokli pārdot, nododot ārdurvju atslēgas nākamo saimnieku rokās.
Par savu dzīvesvietu šo mājokli viņi saukuši vien pusotru gadu ar pārtraukumiem, jo pēc dabas esot cilvēki, kam vairāk patīk dzīvot privātmājās – ar iespēju iziet dārzā un darīt citas, ar to saistītas lietas. Šis arī esot bijis iemesls, kāpēc pāris bieži vien braukuši dzīvoties uz laukiem vai pie vecākiem.
"Mums vajag, lai apkārt būtu daudz brīvas telpas un daba, kā arī patīk to radīt un iekārtot ap sevi, tāpēc iegādājāmies vecu māju Iecavas parka teritorijā, kuru, protams, plānojam paši savest kārtībā un priecēt arī citus," stāsta Anna.
Atgriežoties pie dzīvokļa, daba un klusums arī bijis iemesls, kāpēc mājoklis izvēlēts blakus Mežaparkam. Kā saka saimniece - lai izbēgtu no pilsētas burzmas un kņadas. "Aiz logiem paveras kaimiņu sastādītās puķu dobes. Pie paša loga aug pīlādzis. Var doties pastaigā pa Mežaparku un vērot saulrietus pie Ķīšezera. Nemaz neliekas, ka atrodies Rīgas pievārtē."
Runājot par dzīvokļa iekārtojumu un sākotnējo remontu, Anna un Toms atklāj, ka vēlējušies radīt vietu, kas patiktu pašiem un kurā gribētos dzīvot. "Abiem patīk vienkāršas un grafiskas lietas, arī pēc iespējas mazāk mantu, tāpēc mēģinājām rast atbilstošus risinājums. Dzīvoklī dominē skandināviskā stila vienkāršība, askētisms ar atsevišķiem, dekoratīviem elementiem."
Viņi min, ka balto sienu apdari, grīdas, vannasistabu, flīzēšanas darbus un apkures nodrošināšanu uzticēja jomas speciālistiem, taču lielu daļu darbu uzņēmās paši. "Abi esam radošas personības un gana izdarīgi, tāpēc interjeru veidojām paši, daudz konsultējoties viens ar otru, jo gaumes un skatījums uz lietām mums ir diezgan līdzīgs. Tiesa gan, tā kā manas studijas ir bijušas saistītas ar interjeru, vidi un telpu un esmu izaugusi mākslinieku, arhitektu ģimenē un vidē, tad gala vārds vairāk tika man," tā Anna. Viņa gan piebilst, ka neiztika bez kašķiem un diskusijām – ko un kā labāk darīt, taču, respektējot viens otra vēlmes, nonāca pie skaista gala rezultāta.
"Piemēram, darba stūra gleznojums bija Toma vēlme. Es sākumā biju pret, jo likās, ka būs par daudz, par raibu, bet beigās piekāpos un uzgleznoju meksikāņu stila ornamentus, kas sasaucās arī ar vannasistabas skapīša rakstu," stāsta saimniece. "Neiztikām arī bez mājas īpatnību radītām problēmām - šķības, nelīdzenas sienas, bija būvniecības, materiāla un apdares radīti defekti. Tomēr centāmies defektu radīt par efektu, tāpēc, piemēram, sienas dzīvoklī nav apšūtas ar reģipsi un perfekti taisnas."
Daudzas mēbeles dzīvoklī ir restaurētas vai paštaisītas, teic Anna. Kā piemēru var minēt vannasistabas skapīti, kas mētājies pagrabā. Senajam skapītim tika noņemta krāsa, tas tika apgleznots, nolakots un tajā iesēdināta izlietne. Pēc šāda paša principa esot tapis arī naktsskapītis guļamistabā.
"Virtuve ir pašu izdomāta, uzrasēta un salikta," teic Anna. "Tajā pat ir ieplānota vieta kurpēm, jo koridors dzīvoklī ir ļoti šaurs un atsevišķam skapim vietas tur nebija." Savukārt ēdamgalds un krēsli esot iegādāti lietoto mēbeļu veikalā un pēc tam pārkrāsoti. Varētu teikt, ka dzīvoklī vecās, atjaunotās mēbeles sajaucas ar jaunajām, taču ir pielāgotas tā, lai tās labi iederētos vidē un nelēktu laukā no kopējā stila.
