"Delfi" pie Šulcu ģimenes ciemojās februāra beigās, kad valstī vēl nebija izsludināts ārkārtas stāvoklis.
"Kolosāli, fantastiski, bauda acīm!" – šie ir tikai daži no komentētāju ierakstiem mājas saimnieces Ineses izveidotajā "Instagram" kontā "Lovemybrickhouse", kurā viņa izstāsta savas mājas stāstu, kā arī dalās ar "pirms" un "pēc" fotoattēliem, iedvesmojot citus mājokļa pārvērtībām. "(..) Es noteikti zinu, ka māja būs mainīga visu turpmāko dzīvi, jo manas mājas ir arī mans hobijs un pašreizējā iekšējā stāvokļa, personības atspoguļojums. Pirms un pēc salīdzinājumi ir man vismīļākie. Lai šī vieta kļūst par vēstures atspoguļojumu," izveidojot savu pirmo ierakstu par māju, rakstīja Inese.
Mājā ir seši iemītnieki – Inese ar vīru Mārtiņu, septiņgadīgā meita Samanta un 10 gadus vecā Alise, kā arī divi sprigani sunīši – Ambera un Mia, kas ļoti priecājas par mūsu ierašanos.
Iepriekš ģimene dzīvojusi turpat Iecavā, dzīvoklī, bet vīrs, vēl maziņš būdams, šai mājai staigājis garām, ejot uz skolu. "Jau tad vīrs nodomāja, ka gribētu šo māju, tā ka, iespējams, viņš kaut kad to ir vizualizējis un kosmosā nosūtījis. Un te nu mēs esam." Iecavā, kā norāda Inese, nekustamo īpašumu izvēle nav liela – teju nav, no kā izvēlēties, bet apstākļu sakritības dēļ viņi tomēr tikuši pie sava īpašuma. "Māja mūs pati atrada," tā par dzīvesvietu teic Inese. Māju sākumā esot noskatījuši radinieki, bet nederējusi atrašanās vieta un mājas stāvoklis. Tad māja tikusi viņai. "Atbraucām, paskatījāmies, pirmajā reizē vēl nevarēju izlemt, braucu vēl vairākas reizes, vizualizējot, kā viss varētu izskatīties," atminas mājas saimniece. Viņai jau tad sirdī iekritusi plašā viesistaba, kā arī lielie mājas logi, kas telpā ienesuši gaišumu. Turklāt šīs mājas iegādei par labu kalpojis arī fakts, ka skola ir vien minūtes gājiena attālumā, bet centrs – piecu minūšu attālumā no mājas.
Inese ir rīdziniece, kas ieprecējusies Iecavā, un nekad nav varējusi iedomāties, ka dzīvos privātmājā, jo esot "dzīvokļu cilvēks", bet – re, tagad ir saimniece savā sapņu pilī! Kāpēc domas mainījušās? "Es esmu tāds cilvēks, kurš, ja kaut ko grib un ja ir mērķis, tad iet un izdara. Ar māju tā sākumā nebija, man nebija nākotnes plānu par māju," neslēpj Inese."Tā man bija tāda sakritība. Ja es iepriekš par to būtu domājusi, tad es noteikti jau mājā dzīvotu. Domāju, ka, es, visticamāk, arī pilnībā jaunu un izremontētu māju pārmainītu, vadoties pēc savas gaumes un sajūtām, tāpēc daudz izdevīgāk bija iegādāties remontējamu, bet kārtīgi un pamatīgi celtu māju ar pagrabu un citiem bonusiem. "
Balto ķieģeļu māju ģimene iegādājās 2017. gada vasarā, kam sekojis trīs mēnešu aktīvs remontu posms. Sākumā ģimene remontējusi tikai to, kas bija vajadzīgs uzreiz, bet pēc tam pārvērtības piedzīvojušas arī pārējās telpas, kas ikdienā varbūt nav pati lielākā prioritāte. Vispirms tika nomainīta kanalizācija, savesta kārtībā apkures sistēma, nomainīti logi. "Tāda māja, kāda tā bija sākumā, mani neapmierināja. Es pat tādā negribētu dzīvot, gribēju visu uztaisīt tā, lai ir prieks par māju," stāsta Inese. "2017. gada vasarā pie manis ciemojās draudzenes, te bija daudz kas pussagrauts, dauzījām ārā sienas, tualete bija izdauzīta. Draudzenes ar tādām acīm skatījās un teica: šausmas, ko jūs vispār esat uzņēmušies! Atceros, ka jau toreiz staigāju tādā eiforijā un redzēju to vīziju, kāda māja būs beigās. Viņas skatījās uz gruvešiem un nesaprata, ko es te daru. Es zināju, ka sanāks. Es tam ticēju."
