Mājas saimniece Inese saulainās bērnības vasaras un nedēļas nogales pavadījusi pie omes Zvejniekciemā – zvilnot, peldoties, sēņojot, ogojot vai guļot smiltiņās un prātojot, kāda izskatīsies viņas pieaugušā cilvēka dzīve. Ome Inesi un viņas brāli dikti lutinājusi gan ar gardām pusdienām pludmalē, gan arī savu beznosacījuma mīlestību. Omīte nu jau ir devusies aizsaulē, bet māja sen kā pārdota.
Ineses ģimene jau piecpadsmito gadu dzīvo Amerikā, taču katru gadu vismaz uz mēnesi iegriežas Latvijā. "Lai kur arī būtu, domas vienmēr atgriežas pie iemīļotās pludmales. Katru vasaru no jauna meklējām mājiņu, kuru īrēt, lai esam tuvāk jūrai, līdz iegādājos zemes gabaliņu netālu no bērnības takām." Tajā vasarā sākušies mājas celtniecības darbi, bet jau nākamajā mājiņa bija gatava saimnieku uzņemšanai.
Celniecība ritējusi aptuveni 7–8 mēnešus, ieskaitot mājas plāna projektēšanu, būvniecību un iekārtošanu. "Tā kā mēs atrodamies Amerikā, lielu paldies ir jāsaka mūsu celtniecības vadītājam Mārim Zaksam un firmai "www.maajaa.lv". Mums tiešām ļoti palaimējas atrast uzticamus profesionāļus, kuri ātri vien orientējās gan koka mājas celtniecībā, gan komunikācijā ar mums." Kontaktu ar celtniekiem Ineses ģimene uzturēja ar zvanu un "WhatsApp" ziņu starpniecību, regulāri sūtot bildes un video, kā arī novērtējot padarīto.
"Mums ģimenē ir trīs atvases, līdz ar to vajadzēja pietiekami daudz vietas, kur sagulēt gan bērniem, gan vecākiem, gan arī ciemiņiem," runājot par iekārtojumu, stāsta Inese. "Mājiņas otrajā stāvā ir trīs guļamistabas ar divām vannasistabām un balkonu. Pirmajā stāvā ir atvērta plānojuma virtuve, tualete un plaša terase." Saimniekiem bijis svarīgi, lai mājā būtu daudz un lieli logi. "Piemēram, guļot gultā un skatoties augšā, varu naktī vērot zvaigznes vai arī klausīties lietū, kas, manuprāt, ir pašas labākās, iemidzinošākās zāles. Logi ienes mājā gan dabīgo gaismu, gan skaisto priežu un riekstu koku zaļumu." Tāpat mājā daudz izmantots koks – ir ozolkoka grīdas, koka sijas, durvis, trepes. "Koks dod mājīguma un siltuma sajūtu," uzskata Inese.
Tā kā mājas plānojums ir absolūti oriģināls (arhitekts Ivars Vaišļa), meistariem vajadzējis pamatīgi iedziļināties katrā detaļā. Sarežģījumus radīja fakts, ka māja tiek būvēta nogāzē uz pāļiem. Tāpat zināms izaicinājums bija otrā stāva griestu izveide, kas bija slīpi un piecus metru augsti un kas rādīja vajadzīgo plašumu, līdz ar to meistariem vajadzēja saplānot darbus tā, lai lieki nevajadzētu pārvietoties pa sastatnēm. Ņemot vērā, ka viena mājas siena ir pilnībā stiklota, bijusi nepieciešamība nostiprināt mājas mezglus.
"Interjers ir vienkāršs, izmantota krāsu gamma, kas nekad nenogurdina," turpina saimniece. "Viss ir neitrāls, jo akcentus vienmēr var pielikt ar kādu krāsaināku mākslas darbu, mēbeli, vai ziediem." Skaistā galda darinātājs ir Ineses brālis Ivars Iesaliņš, dodot iespēju pie tā apsēdināt gan visu ģimeni, gan arī ciemiņus un draugus. "Virtuves iekārtojumā galvenais bija iebūvēt lielu izlietni. Tā kā tādas Latvijā īsti nav pieejamas, mūsu meistari speciāli izgatavoja no baltās akmens virsmas," teic Inese, piebilstot, ka vēlējušies arī plašu galda virsu, lai omīte varētu izpausties, gatavojot mazbērniem.
"Tagad man ir tā laimīgā iespēja vērot savus bērnus izdzīvojam manu bērnību un skrienam pa manām bērnības takām. Vienmēr, esot savā laimes vietiņā pie jūras, jūtu, kā ome noskatās no mākoņa maliņas un priecājas mums līdzi. Pagājušajā vasarā novērojām, ka mūsu bērni piecu nedēļu laikā apavus uzvilka tikai vienu reizi, braucot uz pilsētu. Visur tika skriets ar plikām kājām, pa mežiem, jūrām, čiekuriem ar melnām melleņu mutēm. Laime pilnīga," pārdomās dalās Inese.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
