Mūžzaļais daudzgadīgais banāns nav koks, bet gan lakstaugs, kam vecās lapu makstis veido vairākus metrus augstu neīsto stumbru, kura dēļ radies neprecīzs apzīmējums - banānkoks. Daudzmetrīgas gan ir tikai banānu sugas. Selekcionētās šķirnes augstumā nepārsniedz divus metrus.
Telpās ļoti labi iederas, piemēram, nosmailotā banāna (Musa acuminata) šķirne 'Cavendish', kas teicamos gaismas apstākļos spēj uzziedēt un pat nogatavināt ēdamus augļus. Banāni uzzied četru vai piecu gadu vecumā. Pēc noziedēšanas un augļu ienākšanās dzinumi iet bojā, bet no sakneņiem izaug jauni.
Ja banānus vēlas audzēt telpās, tām jābūt plašām, visu gadu ļoti siltām un saules pielietām. Ja apgaismojuma par maz, banāns gan aug, bet nekad nezied. Ziemas mēnešos, kad gaismas pie mums pietrūkst, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +16 °C.
Banānus stāda lielos un dziļos podos, kas pildīti ar trūdvielām bagātu augsni. Tās virskārtu ik gadu vajadzētu atjaunot. Pavairo, atdalot jauno dzinumu no vecākauga. Nereti jaunajam banānam jau ir nelielas saknes.
Laista mēreni - kad augsnes virskārta pēc iepriekšējās laistīšanas reizes ir kārtīgi apžuvusi. Katru nedēļu mēslo, pārmaiņus dodot kompleksos minerālmēslus un organisko mēslojumu.
Pasaulē ir ap 700 banānu šķirņu. Tie var būt gan ar zaļām, gan raibām lapām, dažām šķirnēm lapas izrotātas ar melniem, brūniem, dzelteniem plankumiem. Ir normāli, ja apakšējās, vecākās lapas dzeltē un brūnē, zaudējot dekorativitāti. Tās nogriež, augam jābūt ar aptuveni 5 - 7 skaistām lapām. Visu gadu, neatkarīgi no gadalaika, telpās jānodrošina svaigs gaiss, jo nevēdinātā istabā ar sastāvējušos gaisu augs nīkuļo. Tomēr jāatceras, ka banāns necieš caurvēju. Vasarā ieteicams izvietot ārā, bet no vējiem aizsargātā vietā, jo stiprā vējā milzīgās lapu plātnes viegli plīst.
Banāni labi pacieš sausu gaisu telpās, tiem nemēdz būt kaitēkļu. Pareizi audzēti un kopti, tie neslimo, necieš no puvēm.