Pirms ķerties pie grūtā un atbildīgā darba, proti, rakšanas, ir jāizvēlas piemērota lāpsta, cimdi un apavi. Lāpstai jābūt ar pietiekami garu, gludu, izturīgu un ērtu kātu. Ja tas ir nelīdzens, slikti pulēts, pārāk īss vai pārlieku garš, pastāv risks, ka dārza uzrakšanai nāksies veltīt pārāk daudz laika un spēku, turklāt cietīs arī plaukstas, jo uz tām tiks uzberztas tulznas. Pēdējo risku gan mazinās piemēroti, ne pārāk biezi cimdi, kuru pamatuzdevums ir būt ērtiem un pasargāt plaukstas, nevis traucēt rakšanas procesā.
Arī apaviem jābūt piemērotiem - ar stingru un biezu zoli, lai rakšanas laikā ar kāju varētu ērti atspiest lāpstu, procesā neizjūtot nekādas sāpes.
Lai rakšanas process būtu vieglāks, lāpstas asmenim jābūt pietiekami asam.
Un tā, pie darba! Paņemiet lāpstu rokās, iztaisnojieties un ar pēdu uzspiediet uz lāpstas. Kā likums, labročiem ērtāk darboties ar labo kāju, bet kreiļiem - ar kreiso. Lai pārliecienātos par to, droši izmēģiniet, cik veikla rakšana sanāk ar vienu vai otru kāju. Atkarībā no tā, cik dziļi jārok, lāpstas asmens zemē tiek iedurts vai nu visas lāpstas, vai puslāpstas dziļumā.
Ideālajā gadījumā lāpstu zemē dur perpendikulāri, jo, rokot slīpi, rakums ir seklāks. Iedurot lāpstu zemē, ar roku pakustiniet lāpstas kātu, rīkojoties ar to kā ar sviru. Ar abām rokām ceļot lāpstu, izkustēsies zeme, kas ir lāpstas "priekšpusē". Atkarībā no tā, kāds ir rakšanas mērķis (vai zeme vienkārši tiek irdināta uzrokot, vai tiek rakta bedre), šo zemi vai nu atstāj tajā pašā vietā, vai ber blakus bedrei. Ja zeme tiek vienkārši uzrakta, augsnes kukuržņus ar lāpstu sakapā.
Rakšanai nevajadzētu būt pārāk gausai vai pārāk enerģiskai, ir būtiski procesa laikā atrast sev piemērotāko kustību ritmu un tempu, lai darbs tiktu paveikts ar optimālo laika un spēku patēriņu.