Neatkarīgi no ēkas vecuma, potenciālajam mājokļa pircējam vienmēr jācenšas uzzināt iespējami vairāk par noskatītā īpašuma tehniskā stāvokļa raksturojumu. Ēku vizuāli apskatot, jāpievērš uzmanība, vai nav manāmas plaisas ārsienās, kā arī iekštelpās – kāpņutelpā, istabās un citviet. Ļoti būtiski noskaidrot arī jumta stāvokli un apskatīt pagrabu. Noteikti jāapjautājas, vai pagrabs mēdz pārplūst.
''Vizuāla ēkas apskate ne vienmēr sniedz pilnīgu priekšstatu par mājokli, tādēļ ieteicama rūpīga īpašnieka un, vēlams, arī ēkas apsaimniekotāja izvaicāšana un ēkas dokumentu apskate. Iepazīstoties ar daudzdzīvokļu ēkas vai savrupmājas tehnisko stāvokli, būtu jānoskaidro, kādi ēkas remonta vai renovācijas darbi ir veikti, jāpārliecinās, kādā stāvoklī ir iekšējās inženierkomunikācijas un, vai ir veikta to atjaunošana. Svarīga ir arī informācija par ēkā un dzīvoklī notikušajām pārbūvēm. Noteikti ir jāpārbauda arī dzīvokļa atbilstība plānojumam un, ja ir veikta pārbūve, vai projekts ir saskaņots," paskaidro nekustamo īpašumu uzņēmuma ''Latio" valdes loceklis un klientu apkalpošanas vadītājs Aldis Riekstiņš.
Tāpat būtiski iepazīties ar apkārtējo vidi un infrastruktūru – drošību, iespēju brīvā dabā sportot, apkārtnē esošajiem bērnu rotaļu laukumiem, sabiedriskā transporta pieejamību, attālumu līdz darbavietai, skolai vai bērnudārzam, veikalam, ārstniecības iestādei u.tml.
Svarīgi arī noskaidrot aptuvenās mājokļa uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas gan ziemā, gan vasarā. Jāuzzina arī par mājokļa energoefektivitāti – šis ir būtiski, domājot par apkures maksu gada aukstākajos mēnešos. Jānoskaidro, kādi apdares materiāli ir izmantoti – vai tie ir kvalitatīvi un droši. Ja tiek iegādāts dzīvoklis, tad jānoskaidro arī, vai ir apkures skaitītāji, autostāvvieta un slēdzama noliktava, piemēram, bērnu ratiņiem, velosipēdam vai citam sporta inventāram. Dažkārt, izvērtējot šos aspektus un ikmēneša maksājumus ilgtermiņā, cilvēki izvēlas cenas ziņā dārgāku mājokli, taču ar mazākiem ikmēneša apsaimniekošanas un komunālajiem maksājumiem.
Jānoskaidro arī zemes īpašuma statuss – zeme zem ēkas tiek nomāta vai ir īpašumā. Proti, ja zeme tiek nomāta, mainās īpašuma vērtība. Šajā gadījumā ļoti rūpīgi jāizvērtē zemes nomas līgums, lai iespējami izvairītos no situācijas, ka zemes īpašnieks jebkurā brīdī var paaugstināt nomas maksu, un īrnieks nonāk situācijas ķīlnieka lomā.
Brīdī, kad mājoklis ir atrasts, un gan emocionāli, gan praktiski cilvēki ir gatavi tā iegādei, mēs izjūtam gandarījumu – meklējumi ir beigušies. Grūtākais ir izpētes process un lēmuma pieņemšana, izšķirot visus par un pret, apzinot vajadzības un iespējas. Bieži vien novērojam, ka subjektīvai patikai ir liela nozīme. Klienti min dažādus simbolus vai detaļas, kas ir noteikuši izvēli par labu konkrēta mājokļa iegādei – ziedoši ceriņi mājas priekšā, uzticība tieši viena būvnieka darbu kvalitātei vai radu, draugu tuvums. Cilvēki ir atšķirīgi, tādēļ katram klientam izšķirošais aspekts par labu konkrētā mājokļa iegādei var būt cits. Protams, ir svarīgi, lai topošais mājas vai dzīvokļa īpašnieks savā nākotnes mājoklī justos patīkami, tādēļ nereti klientiem iesakām apmeklēt noskatīto īpašumu dažādos diennakts laikos un laika apstākļos, tādējādi radot pilnīgāku priekšstatu par dzīvi tajā. Tomēr jāpatur prātā, ka par emocionālajiem aspektiem daudz būtiskāk ir izvērtēt visus racionālos kritērijus – mājokļa kvalitāti, cenu, atrašanās vietu, drošību un piemērotību katra indivīda iespējām, atklāj ''DNB bankas'' valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
Pašlaik pircēji lēmumu par mājokļa iegādi pieņem pārdomāti, izvērtējot savas vajadzības un rūpīgi izpētot vidi, kurā dzīvos. Viņi vēlas, lai pēc darba varētu atgriezties kvalitatīvā, drošā mājoklī, kur var atpūsties un atjaunot enerģiju, un kur nav jādzird, ko aiz sienas dara kaimiņš. Joprojām liela uzmanība tiek pievērsta apsaimniekošanas maksai un apsaimniekotāju uzņēmumam. Jauna mājokļa meklētājiem ir svarīgi, lai projektā tiktu nodrošinātas pazemes autostāvvietas, dzīvokļos būtu lieli logi un balkoni, bet iekšpagalmi būtu droši bērniem, stāsta ''Ober-Haus" Jauno projektu vadošā speciāliste Daiga Maniķe.
