Tā kā arī citiem pažobelē vai istabas stūrī noteikti atrodas pa kādam noskumušam un vai nošņurkušam skapītim vai plauktiņam, kam noderētu uzfrišināšana, lūk, daži praktiski pārbaudīti un izmēģināti Lindas paņēmieni, kas noderēs "vienkāršajam cilvēkam", lai šajā aukstajā ziemas laikā izdarītu ko praktisku tepat savās mājās.
Pirmais stāsts ir par vecu skapīti, kas, kā saka Linda, nejauši nonācis pie viņas pavisam skumjā skatā. Brūnā mēbele ar atvilktnēm bijusi nobružāta un apdauzīta. "Man šis skapītis ļoti iepatikās, bet tas bija bēdīgā stāvoklī," stāsta Linda.
Pirmais, ko viņa izdarījusi, – ar kokam paredzētu špakteli aizdrīvējusi plaisas, caurumus un švīkas. Tad visu kārtīgi noslīpējusi un vairākas reizes nokrāsojusi baltu ar kokam domātu krāsu.
Šim darbam sekojusi "vecināšana". "Vairākās vietās uzkrāsoju pelēkas švīkas. Tikai jāskatās, lai krāsa ir gluda. Kad viss nožuva, iesmērēju pelēkās vietas ar visparastākajām saimniecības ziepēm. Pēc tam visu atkal krāsoju baltu." Kad krāsa nožuvusi, Linda ar smilšpapīru berzējusi vietas, kur atcerējusies, ka bijušas pelēkās svītras, un, pateicoties "ziepei", baltā krāsa viegli nonākusi, atstājot nedaudz nobružātu efektu.
"Es jau iepriekš biju atradusi salvetes ar Parīzes attēlu un zināju, ka izmantošu tās šim skapītim. Ar dekupāžas palīdzību uzliku tās vairākās vietās. Uz parasta papīra uzrakstīju vārdu "Paris", ko izgriezu kā šablonu un uzkrāsoju," stāsta Linda.
Beigās skapītis vēl nokrāsots ar matētu laku, kā arī pielikti veclaicīgi rokturīši. Kā redzams rezultāts ir lielisks un veco mēbeli vairs nevar ne pazīt.
Otrs, jau sarežģītāks un laikietilpīgāks, darbs bijusi veca bibliotēkas kartotēkas skapīša atjaunošana. "Draugi zināja, ka man patīk vecas mēbeles, tāpēc piedāvāja, vai negribu šo veco kartotēku. Teicu, ka, protams, gribu! Jau galvā biju izdomājusi, ko ar to darīšu. Kad mēbeli ieraudzīju, tā bija sliktā stāvoklī, bija ticis klāt mitrums – visas ārējās malas bija salijušas. Tās bija jāmaina," atceras Linda, kas šīs mēbeles lēnai un rūpīgai atjaunošanai veltījusi gandrīz gadu.
Kad malu līstītes un tapiņas nomainītas, viņa aizšpaktelējusi vecās skrūvju un tapu vietas, ko pēc tam apstrādājusi ar smilšpapīru. Mēbele nogruntēta ar koka grunti, bet tad ar paralona rullīti un pindzelītēm visas detaļas nokrāsotas ar matētu, kokam paredzētu krāsu. Krāsots vairākas reizes, lai nekur cauri "nesitas" vecā krāsa. "Tad līdzeni vairākās vietās uzklāju pelēkās un zelta krāsas svītras, lai piešķirtu vecināto efektu. Līdzīgi, kā jau iepriekš stāstīju, svītras sasmērēju ar ziepēm un atkal divas reizes nokrāsoju visu baltu. Ar smilšpapīru norīvēju iepriekšiezīmētās svītras," par mirdzoši pelēkzeltainā efekta radīšanu saka Linda. "Kājas nopirku atsevišķi un arī nokrāsoju zelta krāsā." 
Savukārt par košajiem ziediem un šarmantajiem rokturīšiem ir vesels stāsts, jo tie krāti gan pašas ceļojumos, gan arī draugi daudzus atveduši no ārzemēm un uzdāvinājuši. Kad bijis sakrātas pēc iespējas dažādas salvetes, ar dekupāžas palīdzību tās atrada ceļu uz nu jau pavisam šiko skapīti.
Pēc tam atlicis vairs tikai visu nolakot ar matētu laku un pielikt rokturīšus.
