Kaitinošie asinssūcēji – blusas. Kādas slimības tās pārnēsā un kā no tām atbrīvoties?
Foto: Denni Schnapp / cc

Blusas ir viens no lielākajiem biediem mājokļos, jo sīkos asinssūcējus ir ne tikai grūti pamanīt, bet arī grūti apkarot. Tāpat ne velti tām ir slikta slava, blusas var pārnēsāt dažādas slimības, kā arī izraisīt alerģisku reakciju.

Siltuma tīkotājas un dzīvniekmīles

Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis "Tava Māja" skaidro, ka blusas ir kukaiņi, kuru dzīvošanai nepieciešamas asinis. Viņš norāda, ka kopumā Latvijā ir 39 blusu sugas, no kurām uz cilvēka ķermeņa var dzīvot četras blusu sugas. Blusas vasaras laikā visbiežāk sastopamas dabā uz dažādiem sīkajiem zīdītājdzīvniekiem.

Kukaiņu attīstībā ir četras stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un pieaugušais kukainis. Tiek uzskatīts, ka dabā tikai pieci procenti blusu sastopami pieaugušā stadijā, pārējās ir attīstības sākumposmos, kad vēl jācīnās par savu spēju izdzīvot, norāda speciālists.

Kā atklāj Dreimanis, blusām piemērotākais ir 20 līdz 30 grādu siltums un gaisa mitrums ap 70 procentiem, bet nelabvēlīgos apstākļos, kad ir vēss un nav pieejams upuris, kukainis var atlikt savu izšķilšanos no kūniņas pat astoņus mēnešus. Tas savu attīstību strauji pabeidz tad, kad sajūt vibrācijas, soļus un izdalīto siltumu. Pēc tam kukainis sāk baroties ar asinīm. Tieši šis ir iemesls, kāpēc nereti blusas parādās lielākā skaitā. Blusas dzīves ilgums pieaugušā stadijā ir vien divi līdz trīs mēneši.

Kā cīnīties ar kukaiņiem?

Dreimanis vērš uzmanību, ka blusu mātītes iecienījušas dēt olas dažādu dzīvnieku migās, tāpēc arī cilvēku mājokļu tuvumā tās visbiežāk var atrast uz dzīvniekiem, kā arī vietās, kur tie atpūšas.

Mītņu vietas ir iecienījušas ne tikai blusu mātītes, bet arī blusu kāpuri, jo to attīstībai nepieciešamas organiskās vielas, kuru avots var būt atmirusī āda, mikroskopiskās sēnes, spalvas un ēdiena atliekas. Speciālists iesaka dzīvnieku mītnes un mīkstās mēbeles, uz kurām dzīvnieks uzturas mājā, regulāri tīrīt un kopt. Tāpat palīgs cīņā ar blusām ir arī telpu mazgāšana un izsūkšana ar putekļu sūcēju, jo kāpuri var uzturēties grīdas spraugās. Dreimanis iesaka arī ķemmēt dzīvnieka kažoku, jo šādi no tā izkritīs dažādi netīrumi, tajā skaitā blusu oliņas un kāpuri, ko pēc tam jāsavāc un jāsadedzina.

"Tava Māja" apkopoja arī portāla "Cālis" foruma aktīvistu noderīgos ieteikumus, kas palīdzēs cīņā pret blusām. Ja saproti, ka ar šiem paņēmieniem nav pietiekami, tad vēl pāris ieteikumus blusu apkarošanā vari izlasīt šeit, kā arī šajā rakstā.

Tautas ieteikumi, kas, iespējams, palīdzēs tikt vaļā no blusu armijas:

  • Ja mājdzīvnieki ir blusu vaininieki, tad to kažoks jāapstrādā ar speciāliem pretblusu līdzekļiem;
  • Mazgāt māju ar slapju lupatu un terpentīnu;
  • Izmazgāt grīdas ar koncentrētu pretblusu līdzekli-šampūnu, kas paredzēts mājdzīvniekiem;
  • Kārtīgi izsūkt ar putekļusūcēju visas telpas, kā arī mīkstās mēbeles;
  • Karstu ūdeni atjaukt ar etiķi un ar šo šķīdumu izmazgāt māju, bet ne tā, lai pludo;
  • Var mēģināt izķert kukaiņus, bet tad jāstaigā pa māju plikām kājām, jo tad tās būs vieglāk pamanīt;
  • Jāaicina ciemos indētāju uzņēmums, kas apkaros blusas;
  • Mīkstos segumus un telpas vajag apstarot ar ultravioleto staru lampu. Tikai jāatceras, ka nedrīkst apstarot dzīvniekus un augus.

Slimību pārnēsātājas un alerģisku reakciju izraisītājas

Kā "Tava Māja" skaidroja "Veselības centrs 4" Dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe Jūlija Melkoņane un Profesora Jāņa Ķirša estētiskās dermatoloģijas klīnikas pārstāve, dr. Ilona Radionova, blusu kodumi dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju.

"Ādas bojājumi, ko izraisa cilvēka blusu kodumi ar raksturīgiem niezošiem izsitumiem koduma vietās pēc savas būtības jau ir slimība – pulikoze," piebilst dr. Radionova. "Turklāt blusas var pārnēsāt virkni bīstamu slimību, kas iepriekšējas simtgadēs izraisīja epidēmijas – mēri, izsitumu tīfu, epidēmisko tīfu – bet mūsdienas sastopamas endēmiskajos rajonos, kur ar šīm slimībām var inficēties eksotiska tūrisma meklētāji." Piemēram, ceļotāji dienvidos var sastapties ar smilšu blusu. Kā skaidro speciāliste, apaugļota blusu mātīte ieurbjas ādā un sūc asinis līdz nobriest oliņas, tad izdēj oliņas un iet bojā, izraisot sāpīgu čūlu. " Ir pierādīts, ka blusas var pārnēsāt tularēmijas (bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un limfmezglu iekaisums un palielināšanās), kaķa skrāpējuma slimības, parazitāro tārpu infekciju ierosinātājus," apgalvo Radionova.

Arī Melkoņane atzīmē, ka blusu kodumi var provocēt dažādas cilvēka ādas reakcijas, tiesa, tas ir atkarīgs no insekta barošanās aparāta un koduma laikā injicētās substances farmakoloģiskām īpašībām," atzīmē Melkoņane. Viņa norāda, ka visbiežākās ir ādas alerģiskās reakcijas nātres dzēluma veidā ar punktiņu centrā (koduma vieta). Šiem izsitumiem var būt raksturīga izteikta nieze. Piemēram, ja cilvēks intensīvi kasa izsitumus, tiem var pievienoties klāt bakteriālā infekcija. "Tā izpaužas ar strutu pievienošanos jau esošajiem izsitumiem," skaidro Melkoņane. "Blusu kodumi parasti neizraisa nopietnas slimības."

Blusas kodums – vērsties pie speciālista vai lietot smēres?

Kā skaidro Radionova, blusas koduma gadījumā pie speciālista jāvēršas tādos gadījumos, ja attīstās izteikta alerģiska reakcija vai pievienojas sekundāra bakteriāla infekcija kodumu vietas (bieži vērojami bērniem, sakasot niezošas vietas), vai pie vispārēja veselības stāvokļa pasliktinājuma.

Viņa iesaka nepatīkamo simptomu mazināšanai lietot bezrecepšu mentolu vai antihistamīnu saturošus ārīgi lokāli lietojamus preparātus. "Un galvenais ir atcerēties, ka jācīnās ar iemeslu nevis ar sekām!" uzsver Radionova.

Savukārt Melkoņane simptomu mazināšanai pēc blusu kodumiem (nieze, izsitumi), iesaka lietot bezrecepšu antihistamīnu jeb pretalerģijas preparātus. Kā norāda dermatoveneroloģe, šie medikamenti ir pieejami gan tablešu formā, gan gēla formā, bet pirms to lietošanas ir rūpīgi jāizlasa medikamenta lietošanas instrukcija, lai noskaidrotu precīzu lietošanas shēmu. Tajā būs norādīta atļautā deva uz vienu kilogramu ķermeņa masas, maksimālā atļautā deva diennakts laikā, kā arī tas, vai preparāts jālieto tukšā dūšā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. "Ja lieto gēlu, tas ir jāuzklāj izsitumiem plānā kārtā un jāļauj nožūt," iesaka speciāliste. "Ja izsitumi ilgstoši nepāriet vai pievienojusies bakteriālā infekcija, būtu vēlams vērsties pie speciālista."

Source

DELFI Tava Māja

Tags

Lasāmgabali Latvijas Dabas muzejs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form