Foto: Shutterstock
Nereti uz jumtiem var redzēt biezu sūnu kārtu, izaugušus kokus vai vīteņaugus, kas apņēmuši jumtu tā, ka to pat nevar pamanīt. Vai tos var uzskatīt par jumtu ienaidniekiem un vai jumtam vispār ir tādi ienaidnieki, "Tava Māja" vaicāja diplomētam inženierim, jumiķa amata meistaram un Latvijas Jumiķu apvienības priekšsēdētājam Armandam Liedem.

Kā uzsver eksperts, laikapstākļi nosacīti nav jumta ienaidnieki, jo tas ir tas, kam jumts ir radīts. "Tam ir jāizsargā ēka. Ēkai laikapstākļi var būt ienaidnieki, bet jumts ir tas vairogs, kuram ēka ir jāizsargā no šiem ienaidniekiem," uzsver Liede. Viņš kā nosacītu ienaidnieku min krusu, bet pret to katram jumta segumam ir līmenis (kopumā ir pieci krusas līmeņi), kuru cilvēki izvēlas. "Ja paņemam 1. līmeņa segumu, bet uznāk 3. līmeņa krusa, skaidrs – jumts neizturēs. Lietus būtu jānotur jebkuram segumam, jautājums ir par ūdens uzkrāšanos uz seguma. Katram segumam ir noteiktais ūdens augstums, cik daudz vispār ūdens var uz tā atrasties," piebilst speciālists, "tāpat ir arī pieslēguma augstumi, kas nedrīkst pārsniegt noteikto normu. Ja neesam ievērojuši, tad gaidāmas problēmas."

Viņš arī stāsta, ka koku lapas nevar uzskatīt par ienaidnieku jumtam, jo tas ir tieši tāpat kā mājās ar grīdu – šīs vietas ir jāizslauka. "Ja mājai apkārt ir daudz lapu koku un skuju koku, šīs lapas birst uz seguma, tajās vietās, kur ir savienojuma vietas, satekas un teknes, tās krāsies un ir jāiztīra," atgādina eksperts.

Taujāts par to, vai sūnas arī var uzskatīt par ienaidnieku, viņš uzsver – tās var uzskatīt par ienaidnieku noteiktām materiālu grupām. "Sūnai attīstoties uz seguma, piemēram, bitumena seguma, saknītes aug iekšā segumā. Tās materiālu izārda, bet pa šīm saknītēm tiek iekšā ūdens. Kad tas sasalst, tad plēš šo materiālu kopā, tā rodas mikroplaisas. Jumts vairs nav blīvs, bet ir caurs. Sūnas noteikti ir problēma, bet ne pie visa veida segumiem," papildina Liede, "labi apstrādātiem metāla jumta segumiem sūna neko nevarēs izdarīt. Ja zem sūnas ir mitrums un skārds nav pietiekami labs, var parādīties rūsa. Vēl sliktāka par sūnām ir koku augšana." Kā stāsta eksperts, koku saknes pa sūnām sāk izplatīties, tad sakni tas sāks vīt tur, kur varbūt nevajadzētu. "Par kaitēkli varam uzskatīt arī vīteņaugus. Tos nebūtu vēlams laist jumtos un fasādēs. Pie fasādēm mēs vēl tos varam kontrolēt un apgriezt, bet jumtos mēs nezinām, kas var notikt. Vīteņaugs var pacelt kādu jumta daļu uz augšu. Var sākt tecēt iekšā ūdens. Ja kādam pie mājas aug vīteņaugi, ieteiktu tos līdz jumta līmenim nogriezt," padomus sniedz zinošais jumtu eksperts.

Plašāku interviju ar Latvijas Jumiķu apvienības priekšsēdētājam Armandu Liedi vari lasīt šajā rakstā. Intervijā varēsi uzzināt ne tikai jumtu segumu tendences, bet arī to, kādu jumtu Armands ir izvēlējies pats savam mājoklim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!