Domājot par ūdensapgādi mājās, septiņreiz jānomēra un vienreiz jānogriež, jo katrs metrs tuvāk ūdenim maksā naudu. Par aku rakšanu aizmirstiet, tagad ūdeni iegūst no spices vai dziļurbuma, bet kā nenošaut greizi, izvēloties īsto risinājumu un darba veicēju? To vaicājām urbšanas meistaram un uzņēmuma "Urbumi.lv" vadītājam Aivaram Baranovskim, kuram ir 40 gadu pieredze šajā lietā, un viņa dēlam Oskaram Baranovskim, kurš ir uzņēmuma valdes loceklis. Tāds vidējs dziļurbums ir 60 metrus dziļš, bet Aivars var lepoties, ka viņa rekords ir 345 metri, kas sasniegts, padomju gados dziļurbumu urbjot Tukuma gaļas kombinātam. Pāris padomu deva arī spiču rakšanas lietpratējs Indriķis Slava, kurš aicina vispirms ķerties pie kalkulatora un rūpīgi parēķināt savas finansiālās iespējas.
Šajā rakstā uzzināsi:
- ar ko sākt, ja plāno veidot dziļurbumu;
- kuros Latvijas reģionos urbumi būs dārgāki;
- kā nodrošināt patīkamu ūdens garšu;
- cik ilgi kalpos dziļurbums un ar kādām izmaksām jārēķinās.
Ar ko sākt?
Pirmā izvēle jāizdara starp spici un dziļurbumu. No gruntsūdeņu virsējiem slāņiem ūdeni var iegūt ar spici, bet tikai rajonos, kur ir plaši smilts vai grants slāņi bez māla vai dūņu piemaisījumiem. Pārsvarā spices liek piejūras zonā, kur ir seni smilšu sanesumi, arī ieplakas un upju un ezeru krasti dažkārt der spices rakšanai. "Dažreiz arī augstienēs var uztaisīt spici, interesanta vieta ir pie Tukuma, kur ir 100 metri virs jūras līmeņa, bet virs māla ir smilšu slānis, attiecīgi var ierīkot spici, arī daudzās vietās pie Daugavas un Lielupes dziļi iekšzemē tas izdarāms. Mans personīgais spices rakšanas rekords ir 44 metri, bet konkurenti spices rakuši pat 65 metru dziļumā. Daudz kas ir atkarīgs no grunts, Gaujas grīvā un Carnikavā nav akmeņu un māla starpslāņu, smiltis iet līdz pat 60 metriem, tur arī var spices taisīt," stāsta Indriķis Slava.
