Kādus jumtus var nopostīt vētra?

Nolietoti vecu ēku jumti

Nolietoti vecu ēku jumti (izpuvušas nesošās konstrukcijas, izveidojušies caurumi) var neizturēt vēja brāzmas, bet arī vecām ēkām visbiežāk tiek noplēsti tikai tādi jumti, kuri ir cauri un jau sākuši tecēt. Lai šādu risku novērstu, jumtu vajag kopt, regulāri salabot bojājumus. Labojot jumtu jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli - vai nav nepieciešams kapitālais remonts. Klājot jaunu jumtu vecai ēkai, jāpārliecinās par nesošo konstrukciju izturību, it sevišķi vietās kur tiek stiprinātas spāres. Bīstama ir ne tikai koka pūšana, mitrums var izraisīt arī dzelzs stiprinājumu sarūsēšanu.

Nepabeigti jumti

Bieži vētrās tiek nopostīti vēl nepabeigti jumti. Nepabeigts jumts nav tik izturīgs kā pabeigts, jo tajā var būt spraugas, pa kurām iekļūst vējš. Zem jumta iekļuvis vējš spēj noplēst tā elementus, vai pat nocelt visu jumtu. Daļēji pabeigts jumta klājums nav pietiekami smags, tajā var būt arī vēja "kabatas", kurās vēja brāzmas pūš kā burās. Pārtraucot jumta būvniecību vai sagaidot vētru, jāveic speciāli sagatavošanās darbi - jānoblīvē spraugas un jānostiprina jumts.

Būtiski jumta elementi

Jumta postījumi visbiežāk rodas pie parapeta, lāseņa vai korē. Parapets nosedz jumta plaknes savienojumu ar galasienu, parasti tas ir veidots no plāna metāla. Lāseņa uzdevums ir novirzīt lietus ūdeni no jumta notekrenē, tas parasti izgatavots no metāla vai plastmasas loksnes. Kore ir augšēja jumta plakņu savienojuma līnija.

Ja parapets nav pietiekami labi nostiprināts, vējš to atrauj un atkailina jumta konstrukciju, pēc tam noposta visu jumta klājumu. Nomainot parapetu vecai ēkai, jāpārliecinās, vai latas, pie kurām tiks stiprināts jaunais parapets, ir pietiekami izturīgas. Ja latas bojātas, tās jānomaina. Stiprinot parapetu pie vecām latām, vēlams izmantot garākas naglas (vēlams enkurnaglas) vai skrūves.

Ja lāsenis izgatavots no nepietiekami stingra materiāla vai nav labi nostiprināts, vējš to var atlocīt vai atraut. Nākamās vēja brāzmas brīvi pakļūs zem jumta seguma, un pastāv risks, ka jumta segums tiks nopostīts.

Jumta kore visbiežāk tiek nopostīta, ja izmantoti jumta segumam netbilstoši kores elementi, tāpēc, klājot jumta segumu, vajag izvēlēties tikai konkrētajam segumam paredzētus kores elementus.

Jumta seguma materiāls

Nav taisnība, ka smagie jumta seguma materiāli ir izturīgāki par vieglajiem. Latvijā pieredzētajās vētrās vienlīdz labi ir stāvējuši gan dakstiņi, viļņotās loksnes, bituma šindeļi, gan niedru jumti. Vētrās cieš visu veidu segumi, bet postījumu iemesls parasti nav saistīts ar materiāla izvēli. Jebkura jumtu būvniecībā izmantota materiāla, jebkuras formas jumti ir izturējuši gan 2005. gada janvāra orkānu, gan arī pēdējo oktobra vētru.

Viļņplākšņu segumi

Visbiežāk cieš vecāki viļņplākšņu segumi, kuriem izdrupis blīvējums zem naglām vai tāda vispār nav. Ja naglas nepieguļ plāksnei, vējš to var izkustināt - tiks izrautas naglas vai naglas galva izgrauzīsies caur plāksni. Pēc pirmās plāksnes noraušanas jumts sāk jukt daudz straujāk.

Jauni jumti tiek bojāti, ja nepārdomātas ekonomijas dēļ ir taupītas naglas. Augšējā un apakšējā lokšņu rinda ir stiprināma ar skrūvēm katrā vilnī, vajag izvēlēties pietiekami biezas brusas. Viļņoto lokšņu jumtus vēlams veidot pietiekami stāvus un paredzēt atbilstošu latojumu, lai ziemā zem biezas sniega segas tas neielūztu, ielauztus jumtus vētras vieglāk noposta.

Dakstiņi

Dakstiņi ir smags materiāls, tāpēc vajag paredzēt atbilstošas nestspējas sienas nesošo konstrukciju un pietiekami biezas latas. Dakstiņu klāšana ir sarežģīta, tāpēc to labāk uzticēt speciālistiem.

Bitumena šindeļi

Pašlīmējošos šindeļus jāklāj siltajos mēnešos, lai tie labi pieliptu. Transportēšanai paredzētie bitumena šindeļi ir klāti ar speciālu plēvi, kas pirms uzklāšanas jānoņem, citādi tie nepielips. Dažādu firmu ražotie šindeļi ir stiprināmi atšķirīgi, tāpēc to klāšanu jāveic atbilstoši instrukcijai.

Metāla segumi

Loksnes vēlams stiprināt ar skrūvēm vai enkurnaglām. Ja vējš atrauj malu liela izmēra loksnei, skārds tiek gan stumts, gan vilkts nost no pamatnes (sūkšanas efekts). Īpaši rūpīgi jānostiprina pažobeles - ja vējš pakļūst zem seguma, tad tas var tikt norauts. Zem metāla seguma jābūt pietiekami biezam latojumam vai celtniecības plātnēm, lai vējš neizlocītu skārdu.

Niedru segumi

Niedru jumti var ciest no krītošiem koku zariem, var tikt izrauti stiebri. Niedru jumtu jāklāj pareizi, tāpēc labāk šādu darbu uzticēt speciālistiem.

Skaidu jumti

Kaut arī koka skaidas nav īpaši izturīgs materiāls, vētrās tās cieš ļoti reti, jo katra skaida tiek pienaglota. Koka skaidas ir mazākas par citu materiālu jumta seguma loksnēm, tāpēc naglojums sanāk daudz blīvāks. Skaidu jumti cieš tikai, ja ir veci - sapuvuši, cauri vai jumts nepareizi piestiprināts pie sienām un vējš noceļ jumtu kā cepuri.

Riskantākās vietas

Slīpajos jumtos biežākais postījumu cēlonis ir nepietiekami nostiprināts jumta perimetrs. Visu jumtu var noraut, ja tas nav pareizi piestiprināts sienai, visvairāk šādam riskam pakļauti "vieglie" jumti (klāti ar sintētiskām viļņplāksnēm, bitumena šindeļiem vai ruļļu materiāliem).

Savienojuma vietas (vietas kur jumta plakne piekļaujas dažādām izbūvēm - mansardiem, lūkām, skursteņiem, paštaisītiem jumta logiem) un citām jumta plaknēm arī ir pakļautas paaugstinātam riskam - nepietiekami kvalitatīvu savienojumu vējš var atplēst. Bojājumi rodas ne tikai vēja kabatu, nenostiprinātu elementu dēļ. Jumts var ciest arī, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus vai izraisa stiprinājumu rūsēšanu.

Horizontālie jumti ir mazāk pakļauti vēja postījumiem, tomēr arī tos vējš var noplēst. Pietiek vētras pusē atraut jumtam kādu klājuma malu, lai vējš noplēstu visu jumta klājumu, tāpēc īpaša vērība jāpievērš kvalitatīva jumta perimetra izveidei. Ne tikai jumta perimetrā var tikt norauts segums, arī šuvju vietas ir riska zona. Zem ruļļu materiāliem klājamo siltumizolāciju jānostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speciālos dībeļus, tie ir vajadzīgi jumta izturības nodrošināšanai.