Vai hruščovkā var uzmūrēt kamīnu?
Foto: DELFI

Malka ir neskaitāmu paaudžu gana rūpīgi pārbaudīts kurināmais, lai brīžos, kad elektrības un gāzes cipari skaitītājā griežas ātrāk, nekā tos var jaudāt pierakstīt, sāktu apsvērt kurināšanu ar tā dēvēto Latvijas zeltu. Eksperti apgalvo, ka laukos tendence būvēt visa veida krāsnis un kamīnus patiešām ir izplatīta, taču pilsētniekiem vēlmes jāsalāgo ar savas dzīvesvietas iespējām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējā stāvā mīt veiksminieki

"Protams, grūti runāt par kaut kādu vienotu tendenci, tomēr esmu pamanījis, ka pēdējā laikā daudzi būvē podiņu krāsnis. Arī gaiss mājā, kur ir šāda krāsns, ir daudz labāks," stāsta Amatniecības kameras Krāšņu, kamīnu un podnieku biedrības priekšsēdētājs un firmas "Krāšņuguns" līdzīpašnieks Arnolds Strazdiņš, piebilstot, ka laukos ir iespēja būvēt pilnīgi jebko un līdz ar to tur ir iespējams izvēlēties sev vistīkamāko apkures veidu.

Taču - kā ir ar daudzdzīvokļu namiem? Ko tur ir iespējams uzbūvēt?

Vecajās mājās, kur joprojām saglabājušies skursteņi, neesot nekādu problēmu - ja krāsnis ir bijušas, tās varot atjaunot. Vecajām mājām šādas augstās krāsnis arī esot vislabākais risinājums. "Neviena cita gaisa sistēma tik labi neizsildīs telpu kā šāda tipa krāsnis. Ja mājā ir arī centrālapkure, bet gribas vēl kaut kā "piepalīdzēt", tad var likt arī kasetes kurtuvi, tādu kamīnkrāsns kombināciju. Kamīnkrāsns to siltumu iedod diezgan strauji, kas ir īpaši noderīgi rudeņos un pavasaros, kad centrālapkure vēl nav palaista," saka Strazdiņš.


Meistars norāda, ka lielākās problēmas uzbūvēt krāsnis un kamīnus ir modernā mūrējuma daudzdzīvokļu ēkās bez skursteņiem: "Tur vienīgā iespēja kaut ko kamīnveidīgu uzmūrēt ir ēkas pēdējā stāvā. Lai to izdarītu, gan ir jādabū attiecīgās atļaujas, bet tas ir izdarāms, mēs pat "divpadsmitstāvenē" esam mūrējuši kamīnu. Priekšpēdējais stāvs, ja labi sarunā ar augšējo kaimiņu, arī var uz kaut ko cerēt, tomēr priviliģēti šajā gadījumā ir augšējo stāvu iedzīvotāji. Apakšējiem nespīd nekas, ja nu vienīgi gāzes kamīnu var mēģināt ielikt."

Lai arī dzirdēts par dūmeņiem, kas izbīdīti ārā pa caurumu sienā, podnieks neapstiprina, ka šādi iespējams atbrīvoties no malkas krāšņu radītajiem dūmiem:  "No krāsnīm, kas kurināmas ar malku, neviena nav tāda, lai dūmus varētu izvadīt pa logu vai pa sienu. Kādreiz no Kanādas "nāca" granulu krāsnis, ar tām varbūt varētu izveidot šādas konstrukcijas. Ar Latvijas granulām gan tādu krāsni nevarētu kurināt, jo mūsējās satur vairāk mizu un līdz ar to rada arī vairāk kvēpu. Ja kurina ar vācu granulām, kvēpu nav, bet tas uzreiz sanāks dārgs pasākums. Hruščovkās, visos tajos metāla klucīšos nav nekādas lielās apkures izvēles - vienīgā iespēja tur ir uzbūvēt kaut ko elektrisku."

Tomēr kolektīvas salšanas gadījumos ļaudis mēdzot būt pat ļoti radoši - Strazdiņš min piemērus, kad "klucīšmāju" iemītnieki kopīgiem spēkiem tikuši pie malkas apkures: "Īpaši tā saucamajās kolhoza mājās laukos ir sanācis redzēt ļoti interesantus risinājumus. Kad atslēdza kolhoza katlu mājas, pēkšņi nevienam nebija apkures, un tad bija vērojami visādi  jauninājumi - piemēram, daži lika vienu katlu uz visu māju vai arī gar mājas galu ievilka skursteni, kam visi mājas iedzīvotāji varēja slēgties klāt. Katrs miests tos risinājumus meklē; laukos cilvēki ir tuvāki, tur šādus kolektīvos risinājumus ieviest ir vienkāršāk."

Pasūtījumi bieži mēdzot būt ļoti individuāli: "Nupat man pasūtīja meksikāņu plīti - tā ir līdzīga "mūsējām" krāsnīm, bet galvena atšķirība ir, ka tajā var kurināt gandrīz vai trīsmetrīgus baļķus - krāsns ir gara, un cepeškrāsns atrodas augstāk, turklāt krāsnij ir tāds kā priekšplaukts, kur var nolikt to baļķi, galu aizdedzināt un ik pa laikam tikai kurināmo pastumt uz priekšu."

Tags

Apkure Malkas plīts
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form