Bail no zagšanas
Anita Bērziņa atceras, ka sākums nebija viegls. Uz domu par biedrības dibināšanu esot vedinājusi daudzu mājas iedzīvotāju neapmierinātība ar tābrīža apsaimniekotāju SIA "Kurzemes Nami". Apsaimniekotāji esot māju nolaiduši - ņēmuši lielu apsaimniekošanas maksu, taču mājā ieguldījuši maz. Viena siena gan savulaik siltināta, par ko uzrādītas 7500 latu izmaksas, taču, kad, siltinot visu māju, tika izpētīts padarītais, izrādījās, ka izmaksas labi ja varētu būt sasniegušas 3000 latus. "Kad atteicāmies no apsaimniekotāju pakalpojumiem, viņi savāca līdzi visu, pat karogu," atceras Bērziņa. Arī māja atstāta tik paskumjā stāvoklī, ka būvdarbu sākumā no pagraba evakuējušies milzīgi blusu mākoņi.
1975. gadā būvētā piecstāvu māja atrodas Imantā, un tajā ir 45 dzīvokļi. "Tāpēc jau varēja ar to visu tikt galā. Deviņstāvu ēkas gadījumā šaubos, ka būtu iespējams par kaut ko vienoties ar kaimiņiem," Bērziņa uzskata. Arī viņai nemaz tik viegli negāja, pārliecinot kaimiņus dibināt pašiem savu biedrību un pieteikties un ERAF līdzfinansējumu mājas siltināšanā.
Kādi bija populārākie argumenti pret? Pirmkārt, visi esot baidījušies, ka līdz ar kredīta atdošanu būs jāmaksā vairāk, nekā iepriekš. Otrkārt, daudziem nemaz neesot bijis priekšstata, kā viss izskatīsies, kas tiks darīts un vai tiešām būs labāk. "Pirmais, ko no visiem dzirdēju, bija zagšana - visiem bija bail, ka viņi maksās, bet kāds kaut ko nozags. Lai pārliecinātu kaimiņus, mums bija jāveic sagatavošanās darbi - jāaprēķina, cik būs jāmaksā par kredīta atdošanu, cik - par apkuri. Labi, ka tepat Kurzemes prospektā bija jau pabeigta viena no pavisam pirmajām siltinātajām mājām, varēju piemēru ņemt no šīs mājas, bija jau reāli skaitļi," atceras valdes priekšsēdētāja.
Vispirms kaimiņi nonāca līdz lēmumam par biedrības veidošanu. "Sarīkojām pirmo kopsapulci, nolēmām ka nepieciešams mājas remonts. Lēmums tika pieņemts ne bez asumiem, taču mums nevajadzēja simtprocentīgu piekrišanu, pietika ar balsu vairākumu. Ja nebūtu iespējas izmantot Eiropas naudu, tad mēs nebūtu ne dibinājuši biedrību, ne siltinājuši māju. Programma bija stimuls saņemties un pieteikties. Manuprāt, bez līdzfinansējuma to nevar "pavilkt". Ja mēs nedabūtu pusi ieguldītās naudas atpakaļ, tad pašreizējos apstākļos tas būtu par dārgu. Lai gan, protams, apdomīgākās biedrības, pirms jāsāk atmaksāt kredīts, var paspēt no apsaimniekošanas naudas uzkrāt ievērojamu summu. Mums tā nebija, mēs sākām no pilnīgas nulles kontā," Anita dalās pieredzē.
Laikietilpīgs vaļasprieks
Bērziņa ir diplomēta celtniecības inženiere-ekonomiste, turklāt ilgu laiku nostrādājusi bankā, līdz ar to dažādās dzīves pieredzes viņai esot palīdzējušas vadīt šo birokrātisko procesu. "Man pat patika ar to nodarboties - salīdzināt piedāvājumus, atsauksmes par uzņēmumiem un meklēt labākos risinājumus," viņa stāsta. Tomēr šāds "vaļasprieks" prasot visai daudz laika: "Viss process aizņēma pilnus divus gadus - no pirmās kopsapulces 2009. gada marta līdz 2011. gada martam, kad atguvām atpakaļ pusi no ieguldītajiem līdzekļiem. Turklāt es nekur neaizkavējos."
Pati būvniecība ilga no 2010. gada 26. jūlija līdz oktobra beigām. "Īpaši apgrūtinošs mājas iedzīvotājiem tas process nebija, jo celtnieki strādāja darbalaikā. Dažkārt pat šķita, ka viņi strādā par lēnu un netrūka arī kuriozu - vienubrīd pat izteicu aizdomas, ka viens no tiem kungiem no rīta atnāk, nobārsta degunu ar kaļķiem un tāds visu dienu staigā, neko nedarot." Šeit tomēr vajadzētu kādu labu vārdu par būvniekiem _SIA ,,VG būvfirma'' un kaut kur pieminēt arī logu meistarus SIA ,,Mārupes logi", jo patiesībā viņi strādāja labi un kopīgi atrisinājām daudzas problēmas par ko projektēšanas laikā pat nevarējām iedomāties.
Kas tika izdarīts, siltinot māju? Sienas nosiltinātas ar 10 centimetru biezu akmens vates slāni, mājā nomainīti apmēram 90 dzīvokļa logi (no koka logiem vai "parastajiem" pakešu logiem uz trīskāšajiem pakešu logiem), kā arī logi kāpņutelpā. Nosiltināts pagrabs (griesti un cauruļvadi), kā arī bēniņi (25 centimetrus biezs eko vates slānis). Veikts kāpņutelpas remonts, kā arī gan kāpņutelpā, gan dzīvokļos ielikti regulējamie radiatori.
To, vai siltināšana ir devusi kādu labumu, mājas iedzīvotāji varējuši pārliecināties pagājušajā ziemā. "Pagājušo gadu sākām kurināt jau no kāda 5. oktobra, un līdz ar mājas nodošanu uzreiz varēja salīdzināt atšķirību. Rezultāti bija nesalīdzināmi! Mājas vidusdaļa bija diezgan silta arī pirms tam, taču mājas galos, īpaši ziemeļu galā bija tik auksti, ka ziemā nebija iespējams sēdēt pie datora - rokas sastinga, varēja just, ka vējš pūš iekšā. Pagājušajā ziemā apstaigājām visus dzīvokļus, un neatradām nevienu pašu, kur temperatūra būtu zem +20 grādiem. Visvēsākais dzīvoklis ir kādai kundzītei, kas kategoriski atteicās savus koka logus mainīt pret modernajiem plastmasas," stāsta Bērziņa. Iedzīvotāji esot apmierināti; trīskāršajiem logiem, kuros ir gaisa ventilis, pa kuru ieplūst jau apsildīts, svaigs gaiss, tāpēc arī par bezgaisu ļaudis nesūdzoties.
To, ka siltināšana devusi būtiskus rezultātus, saka ne vien iedzīvotāji, bet arī pierāda skaitļi. Pagājušajā ziemā -6 grādu aukstumā veikta termogrāfija ēkas ārsienai. Siltinātajai mājai ārējās sienas siltumatdeves temperatūra bija -2,3 grādi, bet kaimiņu mājai uzrādīti krietni plusi.
Vairs nejūtas kā teltī
Siltināšana esot ietekmējusi arī rēķinus par apkuri, "cipari" esot krietni kritušies. "Pagājušo gadu vislielākā vidējā izmaksa uz kvadrātmetru bija 45 santīmi. Pirms siltināšanas bija pāri latam, vienubrīd pat 1.80 Ls, (tas nebija mūsu mājai , bet kolēģu - Purvciemā )salīdzina Anita, " Vēl gan rēķinam jāpieskaita 28-30 sant/m2 kredīts; tiem, kas arī logus ņēma uz kredīta, maksa ir vēl mazliet augstāka. Tomēr pat ar visu kredītu ikmēneša maksa par apkuri gada griezumā esot zemāka, nekā tā bijusi "Kurzemes Namu" laikos. Kopējās siltināšanas izmaksas bija 119 500 LVL, un puse no izmaksām tika segtas no ES līdzekļiem. Uz atlikušo summu ir kredīts eiro valūtā, kas jānomaksā 10 gadu laikā.
Ļoti liels ieguvums esot iespēja pašiem regulēt siltumu. "Tie, kas uz ilgāku laiku izbrauc, var nogriezt radiatorus uz minimumu, tādējādi ietaupot uz rēķiniem. Savukārt tie, kam mazi bērni vai vienkārši gribas plikam pa māju staigāt, var uzgriezt pavisam siltu," priecājas Bērziņa.
Pie ieejas durvīm sastaptie mājas iedzīvotāji apstiprina, ka siltināšana esot nesusi patīkamus rezultātus. Mārtiņš uzskata - ja zināms, ka siltināšanu veiks kvalitatīvi, tad viņš to noteikti iesaka darīt visiem: "Uzreiz pēc renovācijas bija jūtams, ka vairs dzīvoklī nepūš vējš. Mājās tagad arī ir daudz klusāks - kad bija krusa vai lietus, mēs jutāmies kā teltī. Tā kā dzīvojam piektajā stāvā, agrāk arī bieži tecēja iekšā dzīvoklī ūdens. Šobrīd ir sajūta, ka paši kontrolējam situāciju. Laikā, kad māju apsaimniekoja "Kurzemes Nami", tā nebija - jebkuru brīdi apsaimniekotāji varēja paziņot, ka mums ir kāds jauns parāds." Mārtiņš arī novērojis, ka tagad iedzīvotāji pret māju izturoties apzinīgāk - visi saprot, ka ēka sakārtota arī ar viņu līdzekļiem un pēkšņi sākuši citādāk uzvesties. Jauki arī, ka, pateicoties sapulcēm un mājas iedzīvotāju talkām, ir izdevies iepazīties ar kaimiņiem."
Mārtiņa rēķins par apkuri esot apmēram divreiz mazāks nekā pirms siltināšanas. Turklāt nu vairs neesot tik liela atšķirība, vai ārā ir -3. vai -20 grādu - mājā jebkurā gadījumā esot komfortabli.
Viņš iesaka it visiem, kas nav apmierināti ar dzīves apstākļiem, ņemt iniciatīvu savās rokās. Pat ja māju nav plānots siltināt, iedzīvotājiem ir iespēja sanākt uz sapulcēm un detektēt savas mājas problēmas.
Anita tik ļoti priecājas par pēdējo gadu laikā paveikto, ka viņai jau ir idejas nākamajiem uzlabojumiem, kas gan tiks veikti par pašu iedzīvotāju naudu. Tuvākajā laikā esot plānots ieviest jaunus ūdens skaitītājus, jo katru mēnesi mājā ir 100 m3 iztrūkums.
Lai šāds pašiniciatīvas veiksmes stāsts kādam neizklausītos pārlieku vienkāršs, Bērziņa brīdina, ka ar birokrātiju "cīnīties" neesot viegli. "Ar Valsts iestādēm neiet viegli, zinu, ka daudziem grūti klājas ar birokrātiju - prasības bieži ir nesaprotamas un ierēdņi pieteikumu vēstulēm pieiet formāli, nevis iedziļinās. Kāda krievu sieviete, kas ļoti labi runā latviski, prasībā uzrakstīja mazliet neprecīzu gramatisko konstrukciju, un automātiski tika uzskatīts, ka viņa prasa ko pavisam citu." Lai pabeigtu iesākto, esot ļoti daudz jālasa LIAA resursi, kas nemitīgi mainoties.
Izpēti sev tuvāko māju!
Septembra beigās Ekonomikas ministrija izplatījusi paziņojumu, ka šogad ievērojami palielinājusies dzīvokļu īpašnieku interese par atbalsta saņemšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai. Visvairāk projekti esot iesniegti no mājām Kurzemes reģionā (183 projekti); vismazāk no Latgales reģiona (28 projekti).
Ekonomikas ministrija izstrādājusi daudzdzīvokļu māju renovācijas e-karti, kur publicēta informācija par katru ēku - par veiktajiem būvdarbiem, sasniegto vai plānoto siltumenerģijas ietaupījumu, kā arī projekta kopējām izmaksām.
Katrā reģionā tiks organizēta arī konference - kontaktbirža "Daudzdzīvokļu māju renovācijas pamatnosacījumi un īstenošana", uz kuru tiek aicināti dzīvokļu īpašnieki un to biedrību pārstāvji, apsaimniekotāji, būvnieki, būvmateriālu ražotāji un tirgotāji, energoauditori un citi renovācijas procesā iesaistītie un ieinteresētie.