Neticēsiet! Pasīvo māju var piesildīt ar kvēlspuldzi
Foto: Ansis Starks

Pasīvā māja - tā ir iespēja nodrošināt sev un saviem mājiniekiem komfortu turpmākajos 40 gados. Tiem, kuru ego nav tik liels kā vidusskolnieks bērnudārzā un personīgā labsajūta nav galvenais arguments lēmuma pieņemšanā, varbūt interesanta šķitīs prognoze, ka pasīvo ēku nekustamā īpašuma vērtība tuvāko gadu laikā ievērojami augs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arhitekts Ervīns Krauklis ir projektējis līdz šim vienīgo pasīvo māju Latvijā (Krauklis gan precizē, ka atsevišķu būvniecības nianšu, projekta nepilnību un būvelementu kvalitātes dēļ tā drīzāk uzskatāma par māju ar pasīvās ēkas komponentiem). Šobrīd dažādās tapšanas stadijās atrodoties vēl vismaz divpadsmit pasīvās ēkas. 2018. gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības normatīvs, kas paredz, ka sabiedriskajām ēkām, jātiek celtām tuvu pasīvās ēkas standartam, bet 2020. gadā - arī privātajām. Arhitekts ir pārliecināts, ka tie, kas uz šo standartu tieksies jau tagad, pēc dažiem gadiem būs ieguvēji.

Kamīns, radiators vai saules baterijas?

Ko nozīmē 'pasīvā ēka'? Krauklis skaidro, ka tā ir ēka, kas ir tik labi pārdomāta, uzbūvēta un izolēta, ka, lai to apsildītu, pietiek ar komforta ventilācijai nepieciešamo gaisu. Šādi nami tiek stikloti ar ļoti kvalitatīviem trīskāršajiem logiem, kā arī mājā tiek ierīkota ventilācijas sitēma, kas ar iekštelpu siltā gaisa palīdzību uzsilda telpā ienākošo āra gaisu. Šāda ēkas kvalitāte Centrāleiropas klimatā nodrošina to, ka apkures slodze nav lielāka par 10 vatiem uz kvadrātmetru. Krauklis salīdzina: "Šobrīd šajā 30 kvadrātmetru telpā atrodas divi lieli radiatori, un slodze ir vismaz 75 vati uz kvadrātmetru, bet pasīvajā mājā būtu papildus jāpievada tik niecīgs siltuma daudzums, ka visaukstākajā gadalaikā šo telpu varētu piesildīt ar pāris kvēlspuldzēm. Ja iekštelpās ir +20 grādi, āra gaiss, kas ir ap nulli, tiktu sasildīts līdz apmēram +18 grādiem - lai uzturētu 20 grādu temperatūru, pavisam maz ir jāpiesilda klāt."


Gaisa apmaiņa notiekot gana intensīvi, lai telpā nemitīgi būtu ne vien silts, bet arī svaigs gaiss -  labai gaisa kvalitātei vienam cilvēkam nepieciešami vismaz 30 kubikmetri stundā. Ja ģimenes mājās dzīvo 5 cilvēki, stundā ir jāpiegādā 150 kubikmetri.

Arhitekts atzīst, ka ziemeļu klimata zemēs pasīvās ēkas ar komforta ventilācijas piegādāto gaisu pilnībā apsildīt neizdodas, jo gada aukstākās temperatūras ir daudz zemākas nekā Centrāleiropā, tāpēc Latvijā kvēlspuldžu vietā tomēr nepieciešama papildu apsilde. "Projektējot pasīvās ēkas, mūsu klimatā, īpaša nozīme ir dienvidu puses stiklojumam - logiem jābūt pēc iespējas lielākiem. Mums maksimāli jāizmanto ziemas saule; pasīvajā ēkā ļoti aukstās un saulainās dienās nebūt nav ļoti liela slodze, daudz lielākas problēmas var rasties mazāk aukstās, bet mākoņainās dienas," stāsta Krauklis, "jebkurā gadījumā Latvijā pasīvajai ēkai jāpievada ļoti nedaudz siltuma - apkures slodze šeit varētu būt starp 15 un 20 vatiem uz kvadrātmetru. Šajā telpa mums vajadzētu apmēram 450 vatu siltuma avotu, kas pielīdzināms vismazākajam nopērkamajam radiatoram."

Pasīvās ēkas standarts neregulē, kādā veidā ēka tiek apsildīta. "Patēriņš ir tik niecīgs, ka atlikumu var apkurināt ar gāzi, dīzeļdegvielu vai jebko citu, jo jūs tērēsiet desmit reizes mazāk, nekā apkurinot parastu māju," apgalvo arhitekts. Cilvēki bieži uzskatot, ka pasīvā ēka katrā ziņā ir piesaistīta saules enerģijas un citu atjaunojamo resursu izmantošanai, taču tā neesot: "Galvenā lieta, kas ir aktuāla visā pasaulē - tiek celta maksimāli efektīva ēka, tajā tiek samazināti siltuma zudumi un maksimizēti ieguvumi. Tas niecīgais atlikums tiek piesildīts klāt," saka Krauklis.

Viņš gan uzskata, ka saules kolektori ir ļoti labs risinājums: "Mūsu klimatā tie ļoti labi darbojas - mums saules nav mazāk kā Dānijā vai Zviedrijā. Pat Ziemeļvācijā vietām ir sliktāki apstākļi nekā pie mums, bet tieši Vācijā saules enerģiju izmanto gan elektrības ražošanā, gan karstā ūdens sildīšanā. Ja jums ir tādi apstākļi, ka ir izdevīgāk ierīkot siltumsūkni - arī labi, tāpat arī granulas vai malkas apkure, jo tie visi ir atjaunojamie vai vietējie resursi."

Vēl kāds būtisks pasīvās mājas blakusefekts - samazinās arī karstā ūdens patēriņš, jo efektīva ir ne tikai patik ēka, bet arī inženiersistēmas.

Tomēr arī standarta apkures risinājumi pasīvajās mājās mēdz tikt lietoti. Aprēķinot ēkas efektivitāti un izvēloties pasīvajai mājai piemērotāko apkures veidu, tiek rēķināti arī visi iekšējie siltuma guvumi - katrs cilvēks vidēji ir  75-90 vatu siltuma avots. "To mazumiņu var piesildīt jebkādā veidā. Ja apkurina ar nelielu radiatoriņu, tad tas vairs nav jānovieto tieši zem loga. Logi ir tik labi, ka vairs nav nepieciešams siltā gaisa "aizkars" tieši pie ārsienas. Otrkārt, pasīvajās ēkās ir ļoti maza atšķirība starp iekšējo virsmu temperatūrām - logu un iekšējo sienu temperatūras neatšķiras vairāk kā par 2-3 grādiem. Ja šī starpība pārsniedz četrus grādus, cilvēks sāk just aukstuma starojumu. Parastu pakešu logu gadījumā ziemā pie loga būs apmēram 14 grādi, citur telpā ir varbūt 20, uz pretējās sienas pat vairāk. Sēžot šādā telpā, viens sāns pēc brīža būs nosalis. Pasīvajās ēkās patvaļīgas gaisa kustības, aukstā gaisa konvekcijas un vilkšanas uz kājām nav."

Turklāt pasīvās ēkas ir ļoti blīvas - apmēram piecreiz blīvākas par Latvijas vidējo būvniecības praksi. Līdz ar to arī mājas sienās nav šķirbu, pa kurām varētu ienākt gaiss un vilkt virsū.

Tags

Apkure Pasīvā māja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form