Pasaulē cenas pieaug visām lietām, un droši var prognozēt, kas nākotnē sagaida energoresursus. Daži speciālisti uzskata, ka vispārēja piecu procentu gada inflācija ir dabīga parādība. Citi atgādina, ka lētākās kurināmā izejvielu ieguves vietas jau ir izsmeltas, tāpēc energoresursu pašizmaksa pieaugošā darba apjoma dēļ arī var tikai kāpt.
Toties šos izdevumus spēj ekonomēt katrs, un to pat obligāti nepieciešams darīt. Saprātīga apkures sistēmas izvēle ietver tādus pretrunīgus kritērijus kā ekonomiskums, rentabilitāte, komforts un ekoloģiskums.
Ekonomiskums
Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir apkures sistēmas ekonomiskums. To nosaka, summējot kurināmā cenu, siltuma atdevi un katla lietderības koeficientu un noskaidrojot, cik izmaksā siltumenerģija, kas tiek saņemta vienas stundas laikā. Dažādu kurināmo veidu salīdzinājumu redzam tabulā:
Ceļot jaunu māju, apkures sistēmas izmaksas projektē 5 -10 % apmērā no ēkas vērtības. Nelielai, 80 kvadrātmetrus (m2) lielai un 40 000 latu vērtai mājiņai nav prāta darbs atvēlēt piecus līdz astoņus tūkstošus latu modernajam ģeotermālajam siltumsūknim. Toties 150-200 m2 mājai šāda summa ir pieņemama. Apkures sistēmas atmaksāšanās laiku aprēķina, jaunas sistēmas izmaksas un tās iespējamo gada ekonomiju salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem. Visvieglāk samērot apkures sistēmas renovācijas laikā, kad var salīdzināt vecās un jaunās sistēmas izmaksas. Protams, jo dārgākas būs apkures sistēmas uzstādīšanas izmaksas, jo garāks būs to atmaksāšanās termiņš. Piecpadsmit gadi ir garš laiks, kas pircējā interesi neizraisa. Toties, ja atmaksāšanās termiņš ir gadi seši un mazāk, cita lieta!
Komforts
Apkures komfortu nosaka sistēmas automatizācija. Lai arī malka ir vislētākā, tomēr tā ir ļoti darbietilpīga un aizņem daudz vietas. Vidēja izmēra (150 m2) mājai nepieciešams nokraut piemērotā vietā un aukstajā sezonā izstaipīt 12 - 15 m3 malkas vai četras līdz piecas tonnas brikešu. Piedevām krāsns un skurstenis ir regulāri jātīra, jāizvāc pelni. Papildus neērtība ir tā, ka ziemā nevar no mājas izbraukt ilgāk par divām dienām, savādāk tā izsals. Tāpat karstais ūdens vasarās iegūstams, tikai kurinot un tā nevajadzīgi sildot māju. Diez ko nelīdz arī elektroboilers, kura izmaksas trīs cilvēku ģimenei pie šīm elektrības cenām var sasniegt 35 - 40 latu mēnesī. Komfortablai un mūsdienīgai apsildes sistēmai jāstrādā automātiski ar minimālu cilvēka roku darba patēriņu. Ar elektrību darbināmie un programmējamie siltumsūkņi ir akurāt tās apsildes ierīces, kas stabili darbojas autonomā režīmā. Apkures sistēmai ir jābūt iespējami kompaktai, jo bieži tieši lielie ārējo kontūru izmēri ir šķērslis populāro ģeotermālo sistēmu ierīkošanai. Citas apkures sistēmas prasa vismaz sešus līdz astoņus kvadrātmetrus lielu telpu, speciālu vietu kurināmā glabāšanai un vēdināšanu. Nodalīt desmito daļu no nelielas mājas lietderīgā laukuma tikai katlu mājai ir vienkārši žēl, un tas izmaksā vismaz Ls 500 kvadrātmetrā, tātad sešus kvadrātmetrus liela platība jau ap Ls 3000. Aerotermālajam siltumsūknim nav nepieciešama speciāla katlu māja. Ja grib īpaši ekonomēt platību, iegādājas monobloku sistēmas, kam visa iekārta ir izvietota ārpusē. Pat bagātajā Ziemeļeiropā nelielas - 100-150 kvadrātmetru - mājas vispārējās dārdzības apstākļos kļūst arvien populārākas. Pašlaik aerotermālo siltumsūkņu gaiss-ūdens tipa apkure ir par 10 - 15 % lētāka nekā gāzes, divas reizes lētāka nekā šķidrā kurināmā un trīs reizes lētāka nekā elektriskā apkure. Mazām 50-85 m2 mājām gaiss-gaiss tipa siltumsūknis izmaksā ap 650-1200 latiem. Gaiss-ūdens sistēma no 700-2500 latiem noder jau 85 - 130 m2 mājām. Toties ierīce, kas augu gadu ar siltu ūdeni apgādā 100-200 m2 māju, maksā 3500-5500 latus. Raugoties no ekoloģijas viedokļa, siltumsūkņi ir tuvu ideālam, jo gaisā neveido pilnīgi nekādus izmešus. Latvijā vislielāko izplatību ir ieguvuši "Panasonic", "Toshiba" un "Daikin" gaisa siltumsūkņi.
Konsultēja "RIKON AC" valdes priekšsēdētājs Andris Dancigs.
Speciālisti iesaka mazu (80 - 100 m2) un vidēju māju (100-180 m2) apkurei izmantot duālo sistēmu, kurā gaiss-gaiss vai gaiss-ūdens siltumsūkni papildina kāda tradicionālā iekārta. Rezerves katlu (gāze, degviela, cietais kurināmais) pieslēdz, kad ziemā gaisa temperatūra pazeminās zem 20 grādiem, vai tad, kad avārijas dēļ elektrība ir atvienota. Ja pastāv elektroavārijas draudi, mājās nepieciešams turēt dīzeļģeneratoru, kurš spēj nodrošināt katla darbību.
• Ulbrokā firmas "Super Bebris" karkasa mājā (86 m2) ar labu siltumizolāciju, izmantojot elektrokonvektorus, gadā apsildei un sadzīves vajadzībām tērēja virs 10 000 kW/h. Pērn tur uzstādīja siltumsūkni "Panasonic Nordic NE12". Sezonas apkures patēriņš bija ap 3000 kW/h. Ekonomija - apmēram 6000 kW/h vai ap 640 latu. Iekārta izmaksāja 1100 latus un atmaksājās divās sezonās.
• Pašlaik Latvijā ekspluatē vairāk nekā 2500 moderno siltumsūkņu Nordic. Pērnajā skarbajā ziemā testēšanu veiksmīgi izturēja jaunākās paaudzes gaiss-ūdens siltumsūkņi Panasonic Aquarea. Japānas korporācija "Panasonic" ražo vairāk nekā 60 "Aquarea" modeļu ar jaudu no 7-16 kW.