"Īpaši tas attiecas uz privātmājām, kas celtas pirms būvniecības krīzes - aptuveni pieciem, septiņiem gadiem. Arī pirms 20 un vairāk gadiem celtajās privātmājās ir ļoti augsti apkures rēķini, jo konstrukcijās iestrādātie siltumizolācijas materiāli ir novecojuši. Diemžēl ļoti lieli rēķini par apkuri bieži ir arī privātmājās, kas celtas pirms diviem, trim gadiem, jo Latvijā ēku siltināšanas kvalitātē joprojām ir ļoti daudz problēmu. Normālā situācijā apkurei privātmājā vajadzētu maksāt mazāk par 30 santīmiem kvadrātmetrā. Tas nav nekas ārkārtējs, šādu rezultātu var panākt, pareizi nosiltinot ēku," stāsta eksperts.
"Daudzu privātmāju saimnieki ir izmisumā. Lūk, piemērs ar kādiem saskaramies ik dienu. Saimnieki vakarā sakurina māju līdz +27 grādiem, no rīta pamostoties mājā ir tikai +14 grādi. Cits piemērs: 200 kvadrātmetru divstāvu māja, ziemā apkure iet uz pilnu jaudu, bet otro mājas stāvu vispār nav iespējams apkurināt. Harijs Tučs skaidro, ka šādā situācijās labākais un lētākais risinājums ir pārsiltināt ēku.
Būvniecības veikalos piedāvā ļoti daudz un dažādus siltumizolācijas materiālus un siltināšanas sistēmas, tomēr lielākā daļa šo materiālu nav īpaši kvalitatīvi un efektīvi. Skaidrojums pavisam vienkāršs - tā kā Latvijas tirgū daudz pieprasītāki ir lētāki materiāli, tirgotāji dārgos un kvalitatīvos vietējā tirgū tikpat kā nepiedāvā.
Ļoti būtiska ir arī pareiza siltumizolācijas materiāla iestrāde. "Līdz šim neesmu redzējis nevienu privāto objektu, kur lokšņu siltumizolācijas materiāls būtu pareizi iestrādāts. Būvmateriālu veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas siltumizolācijas plēves. Taču nereti paši tirgotāji un celtnieki nezina, kādam nolūkam kāda plēve paredzēta," savos novērojumos dalās Harijs Tučs.
Cits faktors, kas ietekmē siltināšanas kvalitāti - bieži vien tiek izmantoti klimatam neatbilstoši siltumizolācijas materiāli. Piemēram, ir iespēja neizmantot siltumizolācijas plēves, bet ķīmisko putu vietā var siltināt ar kaņepju spaļiem un linu pakulām. Šāds siltinājums ir ne tikai ļoti efektīvs, bet arī nodrošina mājā ļoti labu gaisu. Galvenais - pareizi izskaidrot, cik biezs siltinājuma slānis jāveido, lai uzbūvētu māju ar zemām apkures izmaksām.
"Ļoti priecē fakts, ka arvien vairāk esošo un potenciālo privātmāju īpašnieku interesējas par iespējām uzbūvēt ekoloģisku māju, kā arī jau projektēšanas un būvniecības laikā meklē risinājumus, kā uzbūvēt siltu māju ar zemām apkures izmaksām. Tāpēc, ka ir šāds pieprasījums, Latvijā arvien vairāk uzņēmumu sāk pievērsties ekobūvniecībai un ekosiltināšanai, veidojas ekobūvniecības entuziastu grupas, kas meklē un piedāvā jaunus risinājumus," uzsver Harijs Tučs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit