Pērn siltumsūkņu īpašniekiem ievērojami auguši rēķini
Foto: Jānis Riņķis

Tradicionāli par vienu no efektīvākajām apkures sistēmām tiek uzskatīti siltumsūkņi, kuri Latvijā uzstādīti jau aptuveni 7000 mājsaimniecībās. Tomēr jāatzīst, ka arī tiem ir savas būtiskas nepilnības, kuras siltumsūkņu īpašnieki sevišķi izteikti izjutuši tieši šoziem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aukstumam saglabājoties vēl pat martā, izdevumus palielinājis arī ievērojamais elektroenerģijas patēriņš.

Mājsaimniece Aija Murde atklāj, ka saskārusies ar vēl vienu problēmu - siltumsūkņa lietderības koeficienta krišanos. Savukārt siltumsūkņa īpašnieks Gvido Rasmanis atklāj, ka zemes siltumsūkņa efektivitāte ir tiešā mērā atkarīga no ienākošās temperatūras. "Tātad nav noslēpums, ka daudziem māju īpašniekiem, kurās uzstādīti siltumsūkņi, ziemas beigās vai pavasara sākumā, ienākošā temperatūra ir kritiski zema." Viņam piekrīt SIA "Saules kolektors" tehniskais direktors Dainis Millersons: "Ja mums ir tāda gara ziema kā šogad, kad visu martu ir sals, un siltumsūknis tikai dzesē un dzesē zemes kontūru, tad, protams, ka rēķini pieaug."

Tas nozīmē, ka pat neiestājoties augstai un garai ziemai, bet vienkārši kāpjot elektroenerģijas cenai, siltumsūkņu sistēmas var izrādīties nebūt ne tik izdevīgas un efektīvas, kā sākotnēji cerējuši to īpašnieki vai uzstādītāji.

Mājsaimniece Aija Murde atzīst, ka siltumsūkņu īpašniekiem jāmēģina domāt uz priekšu, lai nenonāktu strupceļā. "Ja zeme sasalst, tad siltumsūknis strādā uz tīru elektrību," saka

Aija. Viņai piekrīt otrs siltumsūkņa īpašnieks Gvido Rasmanis, apliecinot, ka būtībā siltumsūknis ir elektriskās apkures paveids. Arī Dainis Millersons norāda, ka galvenā problēma, ar kuru saskaras siltumsūkņu īpašnieki, tie ir pieaugošie elektroenerģijas rēķini. "Pirmkārt, tie palielinās, jo elektrības cena pieaug. Otrkārt tāpēc, ka zemes kontūri mēdz atdzist. Un, kad tie atdziest, tad siltumsūknim jātērē vairāk enerģijas, lai siltumu dabūtu mājās," uzsver Millersons.

Situācija gan nav gluži bezcerīga, jo eksistē arī risinājumi, kas var padarīt siltumsūkņus efektīvi strādājošus arī ļoti aukstā laikā. Šoziem īpaši bija paveicies tiem, kuri jau savlaicīgi papildinājuši esošos zemes siltumsūkņu apkures sistēmas ar saules kolektoru iekārtām.

Dainis Millersons stāsta, ka ir vairāki ceļi, kā risināt šo problēmu. Ja ir konstatēts, ka zemes kontūrs ir nepareizi izveidots, piemēram, tas ir par mazu, tad to var mēģināt padarīt lielāku. Vēl viens variants - mēģināt zemes kontūru izvietot citā vietā. Tiesa, daudz interesantāks risinājums esot zemes kontūru papildināšana ar saules kolektoriem. "Tad saules kolektori silda ūdeni un visu pārējo siltumu novada zemē, no kuras tad savukārt atkal zemes siltumsūknis ņem siltumu mājai," skaidro kolektoru eksperts. Rezultātā siltumsūknis ir jādarbina retāk, tas strādā mazāk un kalpo ilgāk, vienlaikus ekonomējot arī elektroenerģiju.

Gvido Rasmanis skaidro, ka reālas tehniskās izmaiņas zemes kontūrā vairs nav iespējamas tādā gadījumā, ja virs tā jau ir izbūvēts bruģis vai iekopts mauriņš. Tāpēc arī šādās situācijās var palīdzēt saules kolektoru uzstādīšana.

Aija Murde atklāj, ka saules kolektori viņai esot jau pusgadu, jo sanācis tos uzstādīt tieši uz ziemu. "Pagaidām vēl tāds liels efekts nav jūtams, jo ziemā tā saulīte bija mazāk, bet pavasarī jau varēja just, ka mazāk strādāja zemes siltumsūknis, un strādāja ar lielāku lietderību," saka mājsaimniece. Arī Gvido trīs saules kontūri nodrošina siltumsūkņa zemes kontūra reģenerāciju, bet divi - siltā ūdens sagatavošanu.

Dainis Millersons gan brīdina, ka šādās reģenerācijas sistēmās drīkst izmantot tikai tādus saules kolektorus, kuros nevar rasties kondensāts. "Lai strādātu ar siltumsūkņiem ir vajadzīgi specifiski saules kolektori, jo zemē mēdz būt mīnus grādi un ārā savukārt mēdz būt plusi. Tāpēc uz absorbējošās virsmas saules kolektoros uzkrājas mitrums, kas tos var sabojāt. Tāpēc pareizāk ir izvēlēties tādus kolektorus, kur tā mitruma nav," saka Millersons, uzsverot, ka tādi kolektori, piemēram, esot plakanie vakuuma saules kolektori, kur pēc montāžas tiek atsūknēts gaiss. "Nav gaisa - nav mitruma, mēs droši varam strādāt ar mīnus pieci, mīnuss desmit grādu temperatūru, un nebaidīties, ka tiem kolektoriem kaut kas tiks bojāts. Un šādi kolektori kalpos  ilgi, jo garantija tiem ir 12 gadi, bet reāli kalpos viņi arī 20 un 30 gadus, un visticamāk pat ilgāk, nekā pats siltumsūknis," skaidro SIA "Saules kolektors" tehniskais direktors.

Aija Murde norāda, ka jau iepriekš interesējusies par saules kolektoriem, bet neesot zinājusi, ka tos var saslēgt arī ar zemes siltumsūkni. "Es tikai biju dzirdējusi, ka ar saules kolektoriem var sildīt ūdeni, un tad, kad saskāros ar problēmu, ka zemes siltumsūknim vairs tas siltums no zemītes tik daudz nepietiek, un uzzinot, ka ir iespēja tos arī saslēgt ar zemes kontūru, šobrīd esmu ļoti apmierināta, jo tagad man tā naudiņa vairāk būs kabatā. Nebūs tik daudz elektrībai jātērē," saka Aija Murde.

Tags

Apkure Saules baterijas Saules kolektors
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form