Pašlaik populārākā izvēle ir slīpā tipa jumts, jo tas, salīdzinot ar plakana tipa jumtu, ir praktiskāks. Piemēram, sakrājoties lielākai sniega masai uz plakanā jumta (bez apsildes sistēmas), tas ziemā regulāri jānotīra. "Sniegs veido ievērojamu papildus sniega slodzi uz pārseguma. Ziemā atliek paskatīties, cik bieza sniega sega ir pagalmā, aptuveni tikpat daudz tas tobrīd atrodas arī uz jumta. Turklāt, kad sniegs sāk kust, mājas notekas var nespēt to novadīt tālāk, un virs jumta veidojas baseins. Bieži vien šis ūdens daudzums jumta tehniskajam risinājumam ir pārāk liels pārbaudījums, un tas gluži vienkārši iekļūst ēkā. Savukārt no pareizi izbūvēta slīpa tipa jumta sniega masa, pakāpeniski sadaloties, noslīd pati bez speciālas tīrīšanas," skaidro veikalu tīkla "K-rauta" uzstādīšanas pakalpojumu meistari, Latvijas jumiķu čempionāta laureāti Aleksandrs Kozlovskis un Egils Bajārs.
Arī finansiāli apsildes sistēmas uzstādīšanas vietā noteikti izdevīgāk ir veidot pareizu jumta slīpumu vai arī plakanajiem jumtiem veikt fizisku sniega tīrīšanu. "Atbalstāms variants apsildei varētu būt, ja enerģiju tai iegūst autonomi, piemēram no saules bateriju paneļiem, kurus ierīkot uz plakanajiem jumtiem ir ļoti ērti. Ja vien iespējams, jumta darbiem māju saimnieki aizvien biežāk piesaista profesionālus jumiķus, kas nepieciešamo paveic gan ātrāk, gan kvalitatīvāk, turklāt saviem darbiem nodrošinot garantiju," stāsta "K-rauta" meistari.
"Pašreiz cilvēki vairāk jumta izbūvei iegādājas metāla segumus, bet aizvien biežāk ir tendence izvēlēties arī videi draudzīgu šīferi (bez azbesta) un betona dakstiņu segumus. Aizvadītajos gados dakstiņu ražotāji spēruši jaunus soļus, gan dizaina, gan krāsu gammas paplašināšanā, kas salīdzinoši vienkārši sniedz iespēju jumtu veidot pat pēc ļoti īpašām vēlmēm un tehniskiem risinājumiem," par novitātēm gandarīts arī AS "Rautakesko" projektu vadītājs Viesturs Praulītis.
Jumta seguma krāsu obligāti nav jāsaskaņo vietējā būvvaldē, bet svarīgi, lai jumts labāk iekļautos apkārtējā vidē, toņu gammu būtu ieteicams saskaņot ar pilsētas galveno mākslinieci vai novada arhitektu. "Katrai apdzīvotajai vietai tomēr ir iedalīti savi krāsu gammas toņi, kas paredzēti, lai pilsētas vai novada arhitektūra labāk iederētos apkārtējā vidē. Katras mājas saimnieka goda lieta ir respektēt dzīvesvides koptēlu", ir pārliecināts Praulītis.
Būtiska jumta sastāvdaļa ir arī skurstenis, lai arī bieži vien moderno apkures risinājumu dēļ skursteņa mājai nemaz nav, vai arī tam ir tikai kamīna dūmvada funkcija. Skursteņa iekļaušanai jumta segumā tiek veidoti hermētiski jumta pieslēgumi pie skursteņa konstrukcijas. Katram jumta veidam ir speciāli sagatavoti tehniskie ražotāja pieslēgumu rasējumu mezgli, lai visu izveidotu tehniski pareizi, un nokrišņu ūdens neiekļūtu ēkā gar skursteņa konstrukcijas pieslēgumu.
Piemēram, ja jumtiem ziemā veikta sniega tīrīšana, dažreiz vecākiem jumtu segumiem var būt radušies arī dažādi mehāniski bojājumi. Ja pirms sala bijis atkusnis – ūdens, sasalstot, varēja radīt papildus bojājumus. Jumtu apsekošanai vajadzētu tomēr izvēlēties profesionālu speciālistu, kas sniegs savu vērtējumu par jumta iespējamajiem bojājumiem un ieteiks arī tālāko remontdarbu plānu, ja tādi būs nepieciešami. Ja tomēr izvēlaties pats saviem spēkiem apsekot jumta tehnisko stāvokli, tad būtiski atcerēties par drošības pasākumiem, kas šādā darbā obligāti jāievēro. Kāpnes, pa kurām nokļūsiet uz jumta, jānovieto stabili. Ja vien iespējams, būtu labi izmantot speciālas drošības siksnas, kuras piestiprina pie ēkas konstrukcijas, un pie kurām piesaitējas arī pats darba veicējs. Pirms tam būtiski pārbaudīt šo siksnu izturību un stiprinājuma stabilitāti. Vēlamāk būtu izmantot pacēlāju, lai nokļūtu uz ēkas jumta.
Apsekojot ēkas jumtu, svarīgākais ir pievērst uzmanību jumta savienojuma vietām, kā arī dūmvadiem un ventilācijas izvadiem, jumta logiem. Raksturīgi, ka tieši šajās vietās visbiežāk rodas nehermētiskas plaisas. Svarīgi veikt arī jumta tekņu tīrīšanu, nepieciešamības gadījumā arī labošanu. Iespējams, ka pārbaudē atklāsies arī kādas jumta problēmas - kādās vietās laika gaitā varētu būt radusies rūsa, kādi bojājumi jumta lūkām, barjerām utml.
Neveicot ēku jumtu apsekošanu, rūpīgi nepārbaudot un tos neremontējot, var rasties nopietni ēkas bojājumi, piemēram, sūcoties lietus ūdenim, ēkas nesošajās konstrukcijās. Līdz ar to jārēķinās, ka par siltajā gada laikā jumta pārbaudei ietaupīto laiku un līdzekļiem vēlāk vajadzēs daudzkārt pārmaksāt. Praksē pierādījies, ja tiešām dažādo bojājumu dēļ vēlāk vajadzēs veikt ēkas konstrukcijas remontu, tas būs daudz dārgāk, nekā savlaicīgi veikt nelielus jumta remontdarbus. Pie reizes būtu vērts pievērst uzmanību ēkas tiešā tuvumā augošajiem kokiem, jo, iespējams, nepieciešama lielāko zaru apzāģēšana.