Foto: Shutterstock
Labs pirmais iespaids ir svarīgs ne tikai cilvēku savstarpējās attiecībās, bet arī citās ikdienišķās aktivitātēs. Piemēram, ko gan cilvēks var padomāt, ja ejot gar kādu ēku vai kultūrvēsturisku pieminekli no tā birst apmetums, vai arī ēkas fasāde izskatās tā, it kā šis objekts būtu gatavs sagāzties sekundes laikā? Tieši tāpēc pirmais iespaids par celtnēm ir ļoti būtisks.

Ja tas būs slikts un liecinās par nevīžību, tad, piemēram, pat tik ikdienišķu aktivitāti kā iepirkšanos cilvēki labprātāk pārcels uz citu, daudz estētiski baudāmāku vietu. Tam par iemeslu var būt gan atbildīgo cilvēku nenovīdība, gan dažādas nianses, ko cilvēki būvniecības procesā neievēro, portālam Māja&Dārzs stāsta SIA Berga Fasādes valdes loceklis Juris Bergs.


Laicīgi plānojot darbus, var ietaupīt

Foto: Shutterstock

Cilvēki ļoti bieži mēģina ietaupīt finanses, rēķinot materiālu izmaksas un meklējot optimālāko piedāvājumu, kas ir pieejams tirgū. Taču reizēm cilvēki neiedomājas, ka vēl būtiskāk par plānotajām remontdarbu izmaksām un piesaistīto amatnieku ir izvēlētais remontdarbu pasūtīšanas laiks, īpaši tas attiecināms uz ēku fasāžu renovēšanu.

Tā, piemēram, ja mēģināsiet nolīgt darbiniekus vasaras periodā – tad pakalpojumi būs dārgāki. Izskaidrojams ir gaužām vienkāršs – vasara ir stipri “karstāks” laiks būvniecībā un visi darbinieki jau ir nodarbināti. Tāpēc arī piedāvājuma cena būs nedaudz dārgāka nekā, ja vienosieties ar konkrēto darbu veicēju vēl pirms aktīvās sezonas – piemēram, ziemā vai pavasarī.


Skopais maksā divreiz, bet slinkais – pastāvīgi!

Foto: LETA

Un tomēr – būtiski ir apzināties, ka skopais maksā divreiz! Nekādā gadījumā ēkas fasādes renovācijai nedrīkst izvēlēties materiālus un darbaspēku, vadoties tikai pēc principa – pēc iespējas lētāk! 

Protams, ir jārēķina izmaksas un jāmeklē optimālākais risinājums, tomēr ikvienam namīpašniekam jāsaprot – viss ļoti lētais sev līdzi bieži nes arī sliktu kvalitāti. Tādēļ ieteicams rūpīgi izvēlēties gan materiālus, gan darbu izpildītājus. Vienkāršākais veids ir apkopot citu namīpašnieku atsauksmes, jo viņi jau ir pieredzējuši šajā procesā un spēs ieteikt labāko risinājumu. Otrs risinājums ir pašiem rūpīgi iepazīties ar internetā pieejamo plašo piedāvājuma klāstu un arī apskatīt atsauksmes, ko pauduši citi namīpašnieki, skaidro Bergs.


Fasāžu renovēšanas sezona ir salīdzinoši īsa un atkarīga no laika apstākļiem

Foto: Shutterstock

Agra pavasara un ilga rudens gadījumā remontdarbu periods var ilgt no maija līdz pat novembrim, protams, ar nosacījumu, ka ir minimāls nokrišņu daudzums. Tāpēc labāk plānot darbus savlaicīgi, lai visu varētu izdarīt maksimāli labos laika apstākļos, kas būtiski palielina paveikto darbu kvalitāti.

Lietus un dažādi nokrišņi ir galvenais šķērslis ilgtermiņa kvalitātei, jo apdares materiāliem šādos nelabvēlīgos laika apstākļos zūd saķere ar fasādi un arī žūšanas periods ir krietni garāks. Vēl svarīgi – nevajag domāt, ka fasādes renovācija tikai nozīmē mājas sienas pārkrāsošanu. Tas ir daudz pamatīgāks darbs, jo ir nepieciešams daļēji noņemt gan veco apmetumu, gan veikt būtiskākus ārsienas remontdarbus. Un tikai pašās beigās jau atjaunotajai ēkas sienai tiek uzklāts jaunais krāsojums.


Pavasarī un vasarā veiktie darbi nodrošina augstāku kvalitāti

Foto: Shutterstock

Atbilstoši Latvijas platuma grādiem raksturīgajiem mainīgajiem laika apstākļiem, lai uzliktu kvalitatīvu fasādi un nodrošinātu tās ilgtspējīgu dzīvošanu, darbi būtu veicami vasaras periodā, kad ir lielāka iespēja izvairīties no lietus. Rudenī lietus mēdz būt pat vairāku nedēļu garumā.

"Tāpēc, lai jaunā fasāde izskatītos “svaiga” arī pēc 10 gadiem, aicinu katram pašam rūpīgāk izvērtēt remontdarbu veikšanas laiku. Nevar salīdzināt vasaras periodā un rudens vai ziemas periodā renovētu fasāžu gala rezultātu," iesaka Juris Bergs.


Izvērtē prioritātes

Foto: Shutterstock

Nereti cilvēki, lai renovētu fasādes, izmanto t.s. “alpīnistu” pakalpojumus. Tas, protams, ir labs veids, lai atrisinātu avārijas situācijas (atlūzuši karnīzes gabali, apmetuma defekti u.c.), tomēr ilgtermiņā tas neatmaksājas, jo problēmas netiek atrisinātas. Tā, piemēram, viens no izplatītākajiem apmetuma veidiem ir kaļķapmetums, ko alpīnisti nespēj demontēt. Viņi novērš avāriju, tomēr cēlonis un problēma paliek – vasarā remontē, bet kad paiet nokrišņiem bagātie gadalaiki – rudens un ziema, pavasarī ēkas saimnieks atkal saskarsies ar tām pašām problēmām. Otrkārt – ja klients pēc gada izdomājis renovēt visu fasādi, tad vēlreiz ir jāpārstrādā arī priekšgājēju (alpīnistu) darbs. Tāpēc vērtīgāk savu izvēli balstīt uz ilgtermiņa ieguvumiem.

"Nesaku, ka alpīnisti darbu dara nekvalitatīvi vai slikti, nebūt nē! Darbus darot, “karājoties” gaisā, izmantojot praktiski vienu roku un bez līdzsvara, ir praktiski neiespējami saglabāt augstu kvalitāti," skaidro uzņēmējs.

Darbs pie fasādes 'dzīvotspējas' ir pastāvīgs

Foto: Shutterstock

Svarīgi apzināties, ka darbs pie fasādes nebeidzas brīdī, kad strādnieki noņem stalažas un nodod objektu tās īpašniekam. Arī pēc tam pašam ir jāseko līdzi, lai dažādi blakusapstākļi neietekmē fasādes dzīvotspēju. Piemēram, ja tā ir dzīvokļu ēka, tad svarīgi, lai pilnīgi visi iemītnieki būtu ieinteresēti fasādes saglabāšanā. Darbs, kas paveikts pie tās, ir gan būvnieku, gan nama iedzīvotāju kopdarbs. Tāpēc svarīgi iedzīvotājiem radīt iespaidu, ka tas ir “kopīpašums”, nevis tikai pārvaldnieka individuāla iegriba – dažkārt bērni spēlē bumbu, izmantojot tikko apmestās sienas fasādi, kas ir biežs cēlonis apmetuma defektiem, tāpēc labāk viņus aicināt izmantot spēļu laukumus.

Tāpat nereti ikdienas aktivitātēs rodas neliels un šķietami nesvarīgs bojājums fasādē, tomēr par to nekavējoties vajadzētu ziņot. Mazi defekti var izsaukt “ķēdes reakciju”, kas lēnām var bojāt arī pārējo fasādi.

Esi praktisks, ietaupi finanses un rīkojies savlaicīgi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!