Remontējam paši: kā notīrīt eļļas krāsu
Foto: Shutterstock

Kā no sienām dabūt nost eļļas krāsu? Tās ir grubuļainas, bet tagad gribam līmēt tapetes. Tā žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicā lasītāja Veronika.

Likvidēt eļļas krāsu ir ķēpīgs darbs. Paņēmienu daudz, katram savas priekšrocības un neērtības, arī izmaksas ir visai atšķirīgas. Izvēle atkarīga no virsmas platības un tā, kas atrodas zem augšējā slāņa. Krāsas noņemšanai var izmantot gan speciālo ķīmiju, gan celtniecības fēnu, gan stūra slīpmašīnu (fleksi) ar piemērotiem diskiem.

Ķīmija

Ķīmiskie krāsu noņēmēji nav pārlieku populāri. Tie vairāk noder nelielām virsmām, piemēram, durvju atjaunošanai, jo ir samērā dārgi, bet process notiek lēni un nevienmērīgi atkarībā no uzklātās krāsas biezuma. Kamēr tiek līdz kasīšanai, gaisā virmo arī specifiska smaka. Šo iemeslu dēļ piedāvājums būvmateriālu tirgotavās ir diezgan pieticīgs, pieejama galvenokārt vietējā ražotāja – Rīgas laku un krāsu rūpnīcas – prece, oficiāli domāta kokam un metālam, bīstama plastmasai. "K-Rauta" veikalu tīklā viena litra tilpums maksā 7,33 eiro, pietiek 2–4 m2. Uzklāj ar otu vai lāpstiņu, vēlākais pēc pusstundas virsma ir uzburbusi, var sāk kasīt un tīrīt ar špakteļlāpstiņu un skrāpi. Pēcapstrādei vēl nepieciešams šķīdinātājs.

Fēns

Ar celtniecības fēnu augstā temperatūrā (līdz +600…+700 °C) viss notiek ātrāk un efektīvāk, turklāt gaisa strūklu var ilgāk virzīt tur, kur krāsa negrib padoties. Šis instruments daudziem nav zināms, jo mājsaimniecībā varbūt nepieciešams tikai reizi gadā. Speciāli vienam pasākumam to iegādāties it kā nav prāta darbs. Ja nevar aizlienēt vai izīrēt, iepazīšanos laikam vērts sākt ar lētu un vienkāršu modeli. Piemēram, ar poļu firmas "Nutool" fēnu par 19,99 eiro "K-Rauta" veikalos. Klasisks amatiera darbarīks, kas savu pamatfunkciju pieprot tāpat kā, piemēram, austriešu uzņēmuma "Steinel" ražotais, kas ir desmit reižu dārgāks. Tiesa, pēdējam var digitāli regulēt temperatūru, kas savukārt paver iespējas arī automašīnas bamperu salabot (plastmasu sakausēt) vai linoleju salīmēt.

Izvēloties svarīgs ir instrumenta komplektācijas aspekts. Ar vienu uzgali darbam parasti nepietiek, visas biežāk noderīgās sprauslas mēdz piedāvāt atsevišķi, un tie vēl ir vismaz 7–8 eiro. Ar špakteļlāpstiņu arī visur nevar piekļūt, ērtāk strādāt ar profesionālajiem kasīkļiem. "Steinel" nerūsējošā tērauda rīku komplekts ir izcils, bet gandrīz jau poļu fēna cenā.

Līdzās šiem ieguldījumiem interesanta pozīcija ir fēna lietošanas izmaksas. Jau pieminētā "Nutool" modeļa jauda it kā nav liela – 2 kW. Gluži kā labai elektriskajai tējkannai, taču to jau visu dienu nekarsē! Tāpēc daži gudrinieki spriež, ka ekonomiskāk izmantot tradicionālo lodlampu, veco krāsu uzsildot ar atklātu liesmu.

Fleksis

Apsverot fēna iegādes lietderību, bieži vien priekšroka tiek dota savam fleksim, kam jāpiepērk tikai pāris jaunu ripu. Samērā dārgi, bet ļoti efektīvi esot šķīvjveida diski, kam plaknē iestrādāti speciāli slīpelementi – noraujot krāsu līdz apmetumam un pieķerot līdzi arī to, kas laika gaitā apakšā kļuvis čagans. Ja kaut kur zemākos slāņos izmantots krīts, ir īstais brīdis arī to likvidēt, lai izvairītos no problēmām nākotnē. Eļļas krāsa uz krīta pamatnes nemēdz stingri turēties, un varbūt pat sienas notīrīšanai tad pietiek ar tērauda špakteļlāpstu un niknāku skrāpi. Procesa rosināšanai fleksim papildus var uzlikt betona ripu un krustām šķērsām uz sienas savilkt strīpas. Protams, putekļu daudzums ir neaprakstāms, un tā arī būtiskākā ēnas puse.

Ar ķīmiju vai fēnu viss notiek civilizētāk. Praksē gan lielākoties iznāk kombinēt šos paņēmienus un talkā ņemt arī parasto drāšu birsti. Jebkurā gadījumā šādos darbos no putekļiem neizbēgt, atšķirīgs ir tikai to daudzums un gaidāmās uzkopšanas apjoms.

Apmetums

Ja virsma ir tikai grubuļaina, bet nekur nekas nešūpojas, neatlūp un neatkrīt, iespējams, to var nogludināt, uzklājot, piemēram, "Knauf" ražoto Rotband, kas piemērots betona sienām. Tas ir rūpnieciski sagatavots vienkārtas apmetums, elastīgs, tvaika caurlaidīgs, triecienizturīgs, lieto visās telpās ar normālu gaisa mitrumu, ieskaitot virtuvi un vannasistabu. Minimālais apmetuma biezums – 5 mm. Lai tas turētos uz eļļas krāsas, virsmu iepriekš apstrādā ar rupju smilšpapīru vai drāšu birsti, kārtīgi samaitājot bijušo spožumu. Tad arī redz, cik izturīga ir vecā apdare un ko tā slēpj.

Ja krāsa noņemta kopā ar dziļākajiem slāņiem, virsma vienalga jāizlīdzina. Arī tad apmetums ir vērā ņemama alternatīva špaktelēšanai, izvērtējot nodarīto postījumu apjomu.

Protams, variants nav lēts, it īpaši, ja tajā iesaistīts profesionāls meistars. Jebkurā gadījumā mērķis ir gluda, nogruntēta siena, pie kuras stingri turas un labi izskatās gan krāsas, gan tapetes.

Darbs parāda, kā tas darāms. Iespējami vēl citi krāsas noņemšanas paņēmieni, piemēram, ar smilšu strūklu. Stāsta, ka ekstrēmu pārdzīvojumu cienītāji rotaļājoties ar t.s. mājas napalmu (1 daļa acetona, 2 daļas eļļas, 1 daļa benzīna) – labi vēdināmās telpās ar šādu maisījumu noziež pāris kvadrātmetru un piesviež sērkociņu. Acetona dēļ kvēpu esot mazāk. Tikai nemēģiniet pārbaudīt!

Source

Praktiskais Latvietis

Tags

K-Rauta Krāsu izvēle Remonts
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form