Foto: Shutterstock

Mājas siltināšanai ir ļoti liela loma, jo tā ietekmē gan komfortu, gan mikroklimatu, un, galu galā, arī ikmēneša izdevumus. Tomēr reālā situācija ar māju siltināšanu Latvijā esot bēdīga, portālam TavaMāja.lv norāda ekobūvniecības eksperts Harijs Tučs, skaidrojot kritērijus un kvalitātes standartus

"'Latvijā gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku siltināšanas kvalitāte ir ļoti zema. Viens no iemesliem – cilvēkiem, kam nepieciešams nosiltināt ēku, nav skaidrības par to, pēc kādiem kritērijiem izvērtēt un izvēlēties būvniekus ēkas siltināšanai," stāsta ekobūvnieku grupas “RB&B” būvnieks Harijs Tučs.

Šobrīd Latvijā daudzviet tiek siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, un ir patiess prieks un lepnums par būvniekiem, pēc kuru darba dzīvokļu īpašniekiem ir gan zemāki apkures rēķini, gan mājoklī komforts un dzīves apstākļiem piemērots mikroklimats. Taču bieži vien situācija ir pretēja – pēc ēkas siltināšanas problēmu ir vairāk nekā bijis iepriekš, tādēļ, ka siltinātājiem acīmredzot nav bijusi pilnīga izpratne par ēkas siltināšanu, mikroklimatu, kāds faktors nav ņemts vērā, skaidro būvnieks. Kvalitatīva ēkas siltināšana atkarīga, pirmkārt, no saimnieku spējas izvērtēt un izvēlēties.

Kāds ir nepareizi nosiltināts mājoklis?

Kā tipisku situāciju būvnieks min logu aizsvīšanu pēc mājokļa siltināšanas. Ja novērojama šāda parādība, tad neizbēgami uz griestiem, sienām laika gaitā veidosies pelējums, un tas, kā zināms, iemītnieku veselībai ir ļoti kaitīgs faktors. Daudzviet Eiropā pat uzskata, ka ēkās ar pelējumu cilvēki nemaz nedrīkst dzīvot.

Protams, tam visam klāt nāk fakts, ka nosiltinātās ēkas dzīvokļa īpašniekam katru mēnesi komunālo maksājumu rēķinā ir jāapmaksā kredīts jeb aizdevums, kas ticis ņemts ēkas siltināšanai. Līdz ar to – dzīvokļa saimnieks apkures izmaksu samazināšanos neizjūt un neizbauda.

Paši dzīvokļu saimnieki šādās situācijās ir bezspēcīgi – apsaimniekotājs atbild, ka situāciju nevar ietekmēt, turklāt ēkas siltināšanas darbiem un materiāliem garantija ir tikai divi gadi, pēc tam vairs neviens nav atbildīgs. ''Arī tas ir absurds – būvniecības, tai skaitā siltināšanas darbiem garantijai vajadzētu būt vismaz 10 gadi,'' savu viedokli komentē speciālists.

Priekšdarbi pirms siltināšanas

Eksperts iesaka pirms daudzdzīvokļu ēkas siltināšanas aprēķināt un izvērtēt, vai siltināšanā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies piecu gadu laikā. Ja aprēķins uzrāda, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tikai ilgākā laika periodā, daudzdzīvokļu ēku nemaz nav lietderīgi siltināt. Mūsdienu siltināšanas sistēmām un tajās izmantotajiem materiāliem apmēram pēc septiņiem gadiem parasti ir nepieciešams lielāks vai mazāks remonts, un tas, protams, atkal prasa līdzekļus.

Privātmāju īpašnieki, kam jānosiltina ēka, ir daudz izdevīgākā situācijā, jo tiem ir lielākas rīcības un izvēles iespējas. ''Taču privātmāju saimnieki bieži pieļauj kļūdu – ievāc informāciju, un, lai ietaupītu līdzekļus, mēģina ēku nosiltināt paši, jo radies priekšstats, ka to izdarīt ir vienkārši. Vēlos uzsvērt, ka jebkuras ēkas siltināšanas process ir atšķirīgs, jo katra ēka ir citādāka. Siltināšanas procesā ir daudz dažādu materiālu, jāzina milzum daudz nianses, jo katrs sīkums var pamatīgi ietekmēt gala rezultātu. Privātmājas saimniekam, kam ir tikai teorētiskas zināšanas, bet nav praktiskas pieredzes, paša spēkiem kvalitatīvi nosiltināt ir gandrīz neiespējami,'' stāsta būvnieks.

Jāņem arī vērā, ka ēkas siltināšana ir dārgs process, kas nereti ir mērāms tūkstošos, tādēļ neveiksmīgi eksperimenti šajā jomā saimniekam izmaksā ļoti dārgi.

Rūpīgā izsekošana

Ja ir nepieciešams kvalitatīvi nosiltināt daudzdzīvokļu ēku vai privātmāju, būvnieks iesaka vispirms rūpīgi izvēlēties siltinātājus.

Ja redzat veiksmīgu piemēru – saimniekus, kas ir priecīgi par kvalitatīvi nosiltinātu ēku, noskaidrojiet, kuri speciālisti veica siltināšanu un uzmeklējiet tos, un otrādi. Sākot sarunas ar potenciālajiem siltinātājiem, noteikti pavaicājiet, lai parāda sevis realizētos objektus, un aprunājieties ar šo ēku iemītniekiem, lai noskaidrotu, kā ir samazinājušās apkures izmaksas, vai telpās nav pasliktinājies mikroklimats, piemēram, vai neaizsvīst logi utt.

Daudz lielāka kvalitātes garantija ir tad, ja ēkas siltināšanai izvēlas būvnieku komandu – speciālistus, kas jau ir kopā strādājuši, realizējuši projektus. Siltinātāju komandā vajadzētu būt projektētājam, kas izstrādā siltināšanas projektu, būvfiziķim, kas veic aprēķinu, lai noskaidrotu, vai konkrēto ēku vispār ir vērts siltināt un vai ieguldītie līdzekļi atmaksāsies, un, protams, jābūt pieredzējušiem speciālistiem, kas veiks praktiskos siltināšanas darbus.

Latvijā ir būvnieku komandas, kas specializējas kādā konkrētā nišā. Piemēram, ja vēlaties ekoloģiski nosiltināt ēku, tā, lai telpās nebūtu kaitīgu ķīmisku izgarojumu, kādus rada liela daļa moderno siltumizolācijas materiālu, mājoklī būtu teicams mikroklimats – gaisa kvalitāte, ieteicams meklēt būvnieku komandu, kas siltina pēc ekobūvniecības principiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!