Ja vien telpa iepriekš nav bijusi apdzīvota, tad šis darbiņš ir vienkāršāks – atliek vien noklāt grīdu, palodzi ar aizsargplēvi un var krāsot, taču telpā, kur ir mēbeles, paklāji un citas mantas, uzsākt krāsošanu būs grūtāk. Vispirms noņem no sienām spoguļus, gleznas, foto rāmīšus, dekorus, pakaramos un citus aksesuārus. Ja sienās ir skrūves vai citi stiprinājumi, izņem tos, lai krāsojot nepaliktu ar krāsu nenoklāts laukums.
Pēc tam seko grūtākais – mēbeļu pārvietošana. Ja vien blakus ir kāda cita istaba, kur to visu sanest, tad pavisam lieliski, bet, ja nav, tad jātiek galā ar to, kas ir, un mēbeles jāsabīda pēc iespējas kompaktāk. Vislabāk mēbeles sastumt uz telpas vidus daļu, lai varētu brīvi piekļūt sienām. Raugies, lai mēbeles pēc pārstumdīšanas neaizsedz gaismu un siena nav slikti pārredzama, un nekur neveidojas ēnas. Krāsojot tomēr svarīgi redzēt, kur jau krāsa noklāta pietiekami, kur tā vēl ir par maz.
Kad mēbeles sabīdītas, obligāti tās jānosedz ar aizsargplēvi. Pat tad, ja šķiet, ka esi gana uzmanīgs un pratīsi nenotašķīt virsmas ar krāsu, labāk neriskēt un plēvi izmantot. Un tam vajadzētu pievērst uzmanību arī tad, ja krāsošanu uztici meistaram – pārliecinies, ka viss pirms krāsošanas tiks noklāts. Turklāt svarīgi noklāt ne tikai mēbeles, bet arī palodzes, paklāju, lampu un citas lietas, kur krāsu triepieni nav vēlami.
Pat tad, ja šķiet, ka logi ir gana tālu no krāsojamās sienas un viss tiks darīts rūpīgi, žalūzijas un aizkari noteikti jānoņem, savukārt palodze jānosedz ar aizsargplēvi.
Ja uz grīdas ir paklājs, pirms nosedz to ar aizsargplēvi, rūpīgi izsūc putekļus, citādi pēc plēves noņemšanas tie pacelsies un vēl nenožuvušās sienas var saķept ar putekļu kārtu. Arī citus grīdas segumus pirms tam satīri no sausajiem gružiem, lai izvairītos no situācijām, kad vējš uzpūš putekļus vai gružus uz svaigās krāsas kārtas.
Parūpējies jau laikus par to, kur liksi krāsas bundžu, otas un vanniņu ar rullīti. Ja uz grīdas, tur noteikti jābūt plēvei, bet virs tās vēlams vēl izklāt avīžu kārtas. Ērtāk būs, ja izmantosi kādu beņķīti vai krēslu, lai nebūtu tik zemu jāliecas. Arī šajā gadījumā padomā par to, lai krēsls neciestu no nejaušiem krāsu traipiem.
Ne mazāk svarīgi laikus nodrošināties ar visiem rīkiem. Kas attiecas uz krāsu, vienmēr labāk nodrošinies ar lielāku daudzumu, lai krāsošanas procesā nerastos situācija, ka krāsa ir par maz. Pa rokai jābūt papīra salvetēm, ja nu gadījumā pats esi nosmērējies, kādai lupatiņai, arī papīra līmlentei, ar ko noklāt robežas krāsošanai.
