Abi iztaujātie arhitekti atzīst, ka klienti, nonākot līdz mājas projektam, speciālistiem vaicā izmaksas par šo pakalpojumu, kaut gan bez tā vajadzētu daudz vairāk iedziļināties projekta izstrādē. Iespējams, tā ir neziņa, ko no projekta veidotāja var prasīt, kāds varbūt negrib iedziļināties procesos, vēl kāds baidās kļūdīties par uzdotajiem jautājumiem. Taču veiksmīga projekta izstrādē svarīgi iesaistīties arī tiem, kas plāno dzīvot konkrētajā mājā.
Arhitekts Valdis Liepa (arhitektu birojs ''Buildart.lv'') skaidro, ka svarīgi kopā ar speciālistu arī atrast mājoklim piemērotāko vietu būvniecībai. Vēl pareizāk būtu, ja kopā ar speciālistu dotos lūkoties zemes gabalu, lai noteiktu āderu tīklojumu, lai, sevišķi nelielos grunts gabalos, varētu paredzēt visas nepieciešamās ēkas. Vairāk par āderu nozīmi un ietekmi var lasīt šeit.
Kas sastāda mājas projektu?
Privātmājas projekts – tas nav tikai arhitekta uzzīmēts ēkas plāns un fasādes, kā to nereti maldīgi saprot pasūtītāji, bet dokumentu kopums, kas ietver virkni projekta sadaļu, tajā skaitā arhitektūru, ģenerālo plānu, būvkonstrukcijas, inženiertīklu pieslēgumus un iekšējo tīklu sadaļas (apkure, ventilācija, ūdensapgāde, kanalizācija, elektroapgāde u.c.), skaidro arhitekts Roberts Riekstiņš.
Papildu tam jāveic energoefektivitātes aprēķins, komplicētākiem projektiem – būvdarbu organizācijas projekts. To visu izstrādā attiecīgu jomu speciālisti, savukārt arhitektam, papildu savu dokumentu izstrādei, jāveic visu šo projekta sadaļu koordinēšana un vadība, arī saskaņošana, un tieši šis aspekts ietekmē darbu izcenojumus, jo arhitektam to visu izstrādāt prasa lielu ieguldījumu. Jāņem vērā, ka visas minētās sadaļas ir nepieciešamas pilnvērtīgai ēkas izbūvei, kā arī noteiktas Latvijas būvnormatīvā (MK noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi").
Saskaņotais projekts nav akmenī iekalts dokuments, bet gan darba materiāls, kurā mājas īpašnieks, sadarbojoties ar arhitektu un būvētāju, var veikt plānojuma izmaiņas un piešķirt ēkai dažādus jaunus akcentus (terases, nožogojumu, lieveni, pergolas, nojumes), kas sākotnējā projektā varbūt netika paredzēti, skaidro arhitekts Liepa.
Kāpēc nepieciešams projekts?
Kāpēc pirms mājas pamatu likšanas un darbu uzsākšanas vispār ir nepieciešams projekts, arhitekts Riekstiņš skaidro, ka bez tā nemaz nevar uzsākt būvniecību, to neatļauj likumdošana. ''Ir, protams, atsevišķas nelielu, relatīvi maznozīmīgu ēku kategorijas, kuras drīkst būvēt bez projekta, taču privātmāja jebkurā gadījumā neietilpst šajā sadaļā, turklāt ir skaidrs, ka bez būvprojekta nav iespējams panākt nedz normāli funkcionējošu ēku, nedz arī vizuāli izskatīgu māju. Gan arhitekts, gan pārējie projektā iesaistītie speciālisti ir savas jomas zinātāji, to ir mācījušies un var sniegt labākos risinājumus tieši savā jomā.''
Pirms dodies pie arhitekta pēc projekta izstrādes, būtu jāzina:
- cik lielu ēku vēlies (istabu skaits, aptuvenā kvadratūra), kā arī stāvu skaits, garāžas nepieciešamība, specifiskas prasības ēkas plānojumam, ja tādas ir;
- ar kādu budžetu rēķinies (būvniecības izmaksas). To zinot, arhitektam būs vieglāk izstrādāt projektu, kas atbilstu pasūtītāja vēlmēm un iespējām.
Novērojumi un paradumi
Arhitekts Riekstiņš skaidro, ka ikdienā visbiežāk nākas saskarties ar situācijām, kurās klients cenšas ietaupīt visos būvniecības etapos. Diemžēl arī uz projektēšanas izmaksām, kaut tās ir relatīvi nelielas uz kopējo ēkas būvniecības izmaksu fona. Tas nav prāta darbs, jo ir skaidrs, ka labi apmaksāts projektētājs ieguldīs projektā vairāk laika, labu ideju, kvalitāti, turklāt tas atmaksāsies ēkas ekspluatācijā.
Šobrīd arvien mazāk klientu vēlas ietaupīt uz ventilācijas rēķina. Privātmājā mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu ir vēlama – tā būtiski samazina siltuma zudumus, veido noturīgu un veselīgu mikroklimatu telpās. Ja kādreiz katrā projektā par šo klients bija jāpārliecina, tad tagad arvien biežāk klienti paši izvēlas šādu – energoefektīvu un uz nākotni orientētu risinājumu.
Raksturojot pēdējo gadu paradumus, arhitekts Riekstiņš stāsta, ka arvien mazāk klienti vēlas taupīt uz ēkas ārējās apdares rēķina. Apmesto, monotono putuplasta fasāžu posms liekas ir beidzies – cilvēki vēlas interesantas, individuālas un pievilcīgas ēkas, tā teikt – "ar odziņu". Fasādēs pieļauj variēt ar materiāliem, krāsām, fasāžu elementiem. Tas priecē un iedvesmo arī arhitektus, jo dod lielu pienesumu arī mūsu visu videi kopumā.
Ja grib māju pabeigt visu reizē un ātri, jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. Ja ēku sākotnēji izbūvē tikai daļēji, vispirms apdzīvojot pirmo stāvu, atrisinot dzīvošanai primāri nepieciešamās funkcijas, un atlikušo ēku pabeidzot pakāpeniski, saskaņā ar ģimenes ienākumiem, var ietaupīt pūles kādas būtu smagi strādājot un atsakoties no atvaļinājumiem visas kredīta maksāšanas laikā, ierosina arhitekts Liepa.
