Māja kā moku kambaris – rupjas kļūdas privātmāju būvniecībā
Foto: Shutterstock

Ja vasaras karstumā savā privātmājā "cepāties" kā uz pannas, tad ļoti iespējams, ka ziemā šādā mājā salsiet un maksāsiet lielus apkures rēķinus. Lai cik skarbi tas būtu, dzīvojot šādā mājā, tās mikroklimats iemītniekiem pakāpeniski grauj imunitāti. Tāpēc, ja vien tas ir iespējams, mūciet no šādas mājas, iesaka "RB&B" ekobūvnieks Harijs Tučs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To, ka senāk būvētās ēkās un mūsdienu privātmājās pilīs mikroklimats ir pilnībā atšķirīgs, var sajust uzreiz. Ieejiet, piemēram, kādā lauku mājā vai kādā no senajām senču mājām Brīvdabas muzejā, un jutīsiet, ka arī vasaras karstumā tajās ir vēss un patīkams mikroklimats, turklāt tas ir dabiski – bez kondicioniera vai gaisa dzesēšanas iekārtām. Turpretim ļoti daudzās modernajās privātmājās vasarā ir karsts kā pirtī. Ja vasarā mājas augšējos stāvos temperatūra pārsniedz 25–28 grādus, tas liecina, ka ēka ir izbūvēta nepareizi.

No malas skatoties, daudzi cilvēki domā – kā gan gribētos dzīvot šādā pilī, – taču pašiem iemītniekiem šādā mājā uzturēties ir neciešami un pat kaitīgi veselībai. Ierīkojot privātmājā dārgu gaisa dzesēšanas/kondicionēšanas iekārtu, vēsums tiks nodrošināts, taču ņemiet vērā, ka dzīvot mājā, kur nepārtraukti tiek pūsts aukstais gaiss, ir tieši tāpat, kā karstā vasaras dienā braukt automašīnā ar kondicionieri. Krasas temperatūras maiņas dod pamatīgu belzienu mājas iemītnieku imunitātei, tā tiek novājināta.

Privātmājai pārkarstot, arī ir liela slodze ēkas būvmateriāliem, tie tiek bojāti. Kā arī mūsdienās ēkām bieži tiek izmantoti moderni būvmateriāli, kas var saturēt nezināmas izcelsmes ķīmiskas vielas, un krasu temperatūras svārstību ietekmē tās var izdalīties dzīvojamās telpās. Grūti paredzēt, kā tas var ietekmēt iemītnieku veselību.

Lielie stiklotie logi – prātīga izvēle?

Apsekojot modernās privātmājas, esmu novērojis to, ka, būvējot sev pilis jeb pārspīlēti lielas mājas, saimnieki bieži vēlas, lai mājā būtu pēc iespējas vairāk stikla – liek milzīgus logus, stikla sienas u.c. Tas nav racionāli! Jāsaprot, ka caur vienu kvadrātmetru stikla vasarā mājā ieplūst apmēram viens kilovats siltuma. Tāpēc liels stikla logs vai siena, īpaši mājas augšējā stāvā, vasarā darbojas kā kilovatu sildītājs, savukārt ziemā caur to ļoti daudz siltuma aizplūst.

Protams, var saprast mājas saimniekus, kas vēlas, lai mājā būtu daudz gaismas. Taču šādam nolūkam var izbūvēt verandu vai ziemas dārzu. Tajā varēs baudīt plašumu un gaismu, savukārt mājas dzīvojamo daļu ieteicams būvēt, lai tajā ir patīkami uzturēties vasarā un apkures sezonā rēķini būtu adekvāti.

Svarīgs ir mājas projekts

Tas, ka ēku būvniecībā tiek pieļautas šādas kļūdas, lielā mērā ir projektētāju atbildība. Reālajā dzīvē visbiežāk notiek tā – mājas saimnieks izstāsta projektētājam savu vīziju par to, kādu māju vēlas, un projektētājs šādu māju arī uzprojektē. Taču daudz praktiskāks rezultāts būtu, ja projektētājs nevis vienkārši izpildītu ēkas pasūtītāja fantāzijas, bet izskaidrotu, kāda būs dzīvošana šādā mājā – ziemā un vasarā, kā arī piedāvātu risinājumus, kas novērstu mājas uzkaršanu. Būtu arī godīgi, ja projektētājs mājas projektēšanas stadijā saimniekiem izstāstītu, kādas būs mājas apkures un ekspluatācijas izmaksas un piedāvātu piemērotākos risinājumus. Vērtīgu materiālu par to, kas īsti slēpjas zem termina ''mājas projekts'', un tā nozīmi ''Tava Māja'' sagatavojuši divi arhitekti – šajā rakstā.

Visa pamatā – pareizs mikroklimats

Apsekojot ēkas, kur cilvēki sūdzas par dzīvošanai nepiemērotu mikroklimatu, bieži novēroju – Latvijā neprot pareizi aprēķināt un izbūvēt jumta ventilāciju, un tas, protams, arī ļoti ietekmē ēkas mikroklimatu. Redzētas arī ēkas, kur Latvijas būvnormatīvos noteikto minimālo 50 mm vietā jumta ventilācija ir izbūvēta tikai 25 mm.

Ja saimnieki vēlas, lai māja būtu ne tikai vizuāli skaista, bet tajā būtu labs mikroklimats, vislabāk ir izmantot pēc iespējas vairāk dabīgo materiālu, piemēram, koku, kokšķiedras plātnes, ko var iestrādāt grīdā, griestos, sienās. Tās nodrošina to, ka dzīvojamās telpas tik strauji neuzkarst un regulē mitrumu telpās, radot ļoti labu mikroklimatu, kokšķiedras plātnēm ir arī augstas siltumizolācijas spējas. Tāpat izcils apdares materiāls ir māls, izmantojot to kombinācijā ar kokšķiedras plātnēm, var uzbūvēt ļoti siltu māju, kas neuzkarst un gaisā nav lieka mitruma.

Latvijā cilvēki pagaidām ļoti maz aizdomājas par to, kā telpu mikroklimats ietekmē viņu veselību, un pēc tam no savas kabatas maksā ārstiem. Attīstītajās Eiropas valstīs, kur medicīna ir valsts apmaksāta, telpu mikroklimats tiek regulēts valstiskā līmenī – ar būvniecības likumu aizliedzot cilvēkiem dzīvot ēkās, kur ir veselībai kaitīgs mikroklimats.

Tags

Būvniecība Ekomāja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form