Kāpēc rodas pelējums
Tam, kāpēc Latvijā daudzās ēkās veidojas pelējums, ir dažādi iemesli. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir īpatnība – ļoti augsts gaisa mitrums. Šo apstākli vajadzētu ņemt vērā gan saimniekiem, kas izvēlas vietu, kur būvēt māju, gan būvniekiem, kas veic ēkas būvniecību. Diemžēl, uzsākot ēkas būvniecību, visbiežāk vispār netiek domāts par to, kā mitrums ietekmēs tās ekspluatāciju – attiecīgi arī saimnieku veselību.
Ēkas ietekmē gan mitrums, kas konstrukcijās iekļūst no ārpuses, gan iekštelpu mitrums, ko rada paši iemītnieki – gatavojot ēst, lietojot ūdeni. Mitrums tvaika veidā kondensējas ēkas konstrukcijās. Ja ēkas būvniecībai ir izmantoti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemēroti būvmateriāli, mitrums spēj no ēkas konstrukcijām iztvaikot. Tomēr ļoti bieži ir tā, ka mitrums neiztvaiko, bet uzkrājas ēkas konstrukcijās. Latvijā, būvējot ēkas, bieži izmanto dažādās Eiropas valstīs ražotus būvmateriālus, kas nav piemēroti mūsu klimatam, neiztur mitruma un gaisa temperatūras svārstības, un vairs nepilda savu funkciju.
Mitrumam uzkrājoties ēkas konstrukcijās, attīstās pelējuma sēnīte un pakāpeniski saēd konstrukcijas. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad šī iemesla dēļ privātmāja desmit gadu laikā sapūst. Ja ēkas konstrukcijās ir iemājojusi pelējuma sēnīte, tās sporas izplatās iekštelpās un var izraisīt iemītniekiem alerģiskas elpošanas ceļu saslimšanas.
Tāpēc mans ieteikums māju saimniekiem ir – ja vairāku gadu garumā netiekat vaļā no pelējuma, meklējiet iespēju mainīt dzīvesvietu, rekomendē ekobūvnieks. Attīstītajās Eiropas valstīs šādas ēkas klasificē – kā mājas ar slimās ēkas sindromu, tām izteikti krīt tirgus vērtība, jo cilvēki nevēlas šādās mājās dzīvot.
Risinājums pelējuma novēršanai
Ko darīt, lai izvairītos no pārmērīga mitruma, kas varētu ietekmēt ēku? Tučs skaidro: "Būtu svarīgi izvēlēties atbilstošu vietu ēkas būvniecībai. "RB&B" ekobūvnieki, kas Latvijā atdzīvina senās ēku būvēšanas tradīcijas, izpētījuši, ka mūsu senčiem bija ļoti liela pieredze un zināšanas, kā pareizi būvēt ēkas. Viņi lieliski prata izmantot dabu – sauli, vēju, kokus, lai, uzbūvējot māju, dzīvošana tajā būtu gan praktiska, gan komfortabla. Mūsdienās privātmāju saimnieki šīs zināšanas var ļoti veiksmīgi izmantot savā labā.
Piemēram, būvējot māju purvainā vietā, līdzās ezeram, upei, jūrai, saimniekam jārēķinās, ka mājā būs augstāks mitrums. Ja māja ir noēnota ar lieliem kokiem, arī tad tajā būs mitrāka vide. Sausāks mikroklimats būs ēkā, kas ir uzbūvēta uzkalniņā, nevis ielejā. Lai mājā būtu sausāks, jāizraugās vieta, kur tajā iespīd saule. Ieteicams arī, lai māja atrodas nedaudz vējainā vietā, jo tad mitrums no ēkas konstrukcijām izvējosies. Protams, tad mājai ir jābūt pareizi uzbūvētai. Pretējā gadījumā vējš tajā pūtīs aukstumu, senču būvniecības knifus skaidro Tučs.
Lai novērstu lieku mitrumu ēkā, ļoti svarīgi ir izmantot atbilstošus būvmateriālus. Vislabāk ir izvēlēties materiālus, no kuriem mitrums visātrāk iztvaiko, un šai ziņā izsenis izmantots un joprojām nepārspēts ir koks.
Privātmājai vispiemērotākais risinājums ir koka māja. Lai to uzbūvētu, tiek patērēts vismazāk energoresursu, kā arī koka mājā ir vislabākais mikroklimats. Protams, ar nosacījumu, ja koka māja tiek uzbūvēta, neizmantojot plēves. Interesantu būvnieka viedokli par mājas būvniecību bez plēvēm var izlasīt šeit. Vienīgais, kas ir jāņem vērā, jāizmanto risinājumi, lai pasargātu ēku no tieša nokrišņu ūdens un, protams, jānodrošina dabiska ventilācija. Tad koka māja lieliski kalpos vismaz 100 gadu. Pierādījums tam ir senču ēkas Brīvdabas muzejā, vairāk nekā 100 gadu laikā tām nekas nav noticis.
Ja esat nolēmis sev būvēt privātmāju, vēlams būtu aprunāties ar līdzās esošo māju saimniekiem un noskaidrot, kāds mikroklimats ir viņu mājā, vai nav pārmērīgs, vai neveidojas pelējums. Ja atsauksmes ir labas, noteikti ir vērts noskaidrot, kādi būvnieki ir cēluši māju, jo labi būvnieki Latvijā ir zelta vērtē.
