Foto: Shutterstock
Laikā, kad arvien parādās jauni un pārsteidzoši mājas būvniecības paņēmieni, piemēram, no kaņepēm, salmiem un pat konteineriem, daļa tomēr atzīst pārbaudītas vērtības, proti – koku. Mītus un patiesību par šo materiālu mājas būvniecībā atklāj arhitekts Gints Sūna.

Iesākumā arhitekts skaidro, kas viņa izpratnē ir koka arhitektūra vai māja. Vai koka karkasa māja, kas aizpildīta ar neelpojošu putupolistirolu vai citu siltinājumu un apšūta skaidu platēm, uzskatāma par ekoloģisku un laikmetīgu koka māju? Arhitekts min, ka par koka arhitektūru piedien dēvēt māju, kurā koka klātbūtne ir būvkonstrukcijās un ēku norobežojošajās konstrukcijās, turklāt lielā daudzumā.

''Viena no mūsdienu efektīvākajām un ekoloģiskākajām ir frēzbaļķu guļbūve ar laikmetīgiem ražošanas un montāžas risinājumiem. Protams, arī stāvbūves vai karkasa tipa mājas būvniecību nedrīkst noniecināt. Ir iespējami labi un energoefektīvi risinājumi. Visai veiksmīgs risinājums ir arī izmantot kokšķiedras vai lina šķiedras siltinājumu. Koks ir atjaunojams dabas resurss, turklāt tas ticis izmantots būvniecībā gadu tūkstošiem, tāpēc tā labās īpašības nevar noliegt. Ticu, ka arī nākotnē koka izmantošana ēku būvniecībā pieaugs. Vārdiem grūti ir aprakstīt labās sajūtas, mieru un acīm tīkamo dabisko koka izskatu, dzīvojot koka mājā.''

Koks – vai vienmēr labākais?

Nevarētu noliegt, ka pieņēmumi par to, ka tieši koka arhitektūra ir tā labāka, neizskanētu. Te arhitekts gan uzsver, ka katram būvmateriālam ir savas labās īpašības un trūkumi. ''Nav tāds pats labākais būvmateriāls, kas derētu jebkurai dzīves situācijai. Ražojot, būvējot un ekspluatējot kādu materiālu, ir jāņem vērā gan ražošanas, būvniecības sarežģītība, izmaksas, mehāniskā izturība, ekoloģija, ilgmūžība un citi faktori. Katrā ziņā koka konstrukcijām visu šo faktoru kopums ir ļoti labs. Un, kas svarīgi, koka konstrukciju māju labākā īpašība ir labs telpu klimats, mājiniekiem veselīgs gaiss. Koks ir dabisks materiāls, kas var uzņemt telpas mitrumu, kad tas ir par daudz, gan atdot, turklāt kokam ir labas siltumuizolācijas īpašības.''

Ugunsdrošība koka mājā

Foto: Shutterstock

Visai bieži dzirdēti pieņēmumi, ka koka māja nav tā piemērotākā dzīvošanai, skatoties no ugunsdrošības aspekta. Kāds ir arhitekta skatījums šajā jautājumā? '''Ugunsgrēks var izcelties jebkurā dzīvojamā ēkā, neatkarīgi no izmantotā būvmateriāla. Pat ja ķieģeļu mūris un betona pārsegumi nedeg, labi deg mēbeles, iekārtojums un apdare. Koks deg ar paredzamu ātrumu un ugunsgrēka laikā ēka ir pietiekami ilgi noturīga un nesabrūk, lai mājas iemītnieki varētu droši iziet no ēkas. Citu būvkonstrukciju, piemēram, tērauda būvelementi var strauji sabrukt, radot neparedzamas situācijas. Ir jārēķinās, ka pēc lielāka ugunsgrēka būs jāveic ievērojama būvniecība jebkura veida konstrukcijas ēkai. Degšanas laikā augstās temperatūras var sabojāt, gan tērauda, gan betona, gan mūra konstrukcijas. Dzēšanas laikā māja tiek piedūmota, aplieta ar dzēšanas šķidrumu un putām, kas iesūcas konstrukcijās.

Mūsdienās daudzi būvmateriāli un mēbeles tiek ražotas no dažādiem mākslīgiem materiāliem, kuri degot izdala indīgas gāzes un sodrējus. Pēc ugunsgrēka koka mājā ir viegli konstatēt, kuras ēkas daļas ir cietušas, tās nomainīt. Piedūmotās un aplietās daļas ir iespējams speciāli apstrādāt, lai tās neradītu kaitīgu ietekmi cilvēkiem,'' tā par ugunsdrošības jautājumiem koka namos stāsta arhitekts Sūna.

Koka draudzība ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem

Foto: Shutterstock

Tā kā koks ir dabīgs materiāls un ietekmējas atkarībā no laikapstākļiem, piemēram, karstas saules un liela mitruma, rodas priekšstats, ka šis nebūt nav tas piemērotākais materiāls mājai, ja domā par to ilgtermiņā. Vai šādam pieņēmumam ir pamats un kas ir svarīgākie priekšnoteikumi, lai bojājumi mājai tik drīzi nerastos? Arhitekts skaidro, ka koka mājas ir kā dzīvs organisms, kas reaģē uz apkārtējās vides iedarbību. Lai ēku pasargātu no nokrišņiem, mēdz veidot atbilstoša lieluma jumta pārkares, turklāt mūsdienās ir radīti koksnes aizsardzības līdzekļi, kas var pasargāt koku arī zem atklātas debess, tāpēc maldīgi uzskatīt, ka koka mājas nav piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Kā jebkura lieta, lai tā labi kalpotu, par to ir jārūpējas, un arī koka māja ik pa laikam ir jāapkalpo, jāapstrādā koka daļas ar koksnes aizsardzības līdzekļiem. Tāpat arhitekts min, ka liela loma ir debespušu ievērošanā un saules, vēja iedarbībā uz ēku, un tas viss jāapsver vēl mājas plānošanas laikā.

Kas attiecas uz koka māju siltumizolāciju, būvnormatīvu ēku siltumizolācijas un enerģijas efektīvas izmantošanas prasības palielinās. Ēku sienas kļūst biezākas, logi energoefektīvāki, telpu vēdināšana komplicētāka. Koks ir labākais siltumizolators. ''Latvijā koka guļbūvēm ir radīts izņēmuma stāvoklis. Ēkas ārsienām ir pieļaujama lielāka siltuma caurlaide, ja salīdzina ar cita veida būvmateriālu sienām. Tomēr ēkas kopējai energoefektivitātei ir jāatbilst būvnormatīvos noteiktajam, kompensējot sienas ar efektīvākiem logiem, durvīm, cokolu, grīdu un jo īpaši labi nosiltinātu jumtu. Caur ārsienām vidēji ir tikai 20 procenti siltuma zudumi. Ne mazāk svarīgs ir telpu vēdināšanas jautājums. Ja ir vēlēšanās maz tērēt līdzekļus apkurei, ir jāiegulda finansējums telpu vēdināšanas sistēmā, lai nebūtu telpas jāvēdina apkures sezonas laikā ar logu atvēršanu, ļaujot siltumam brīvi izplūst. Ģimenes dzīvojamām ēkām ir radītas labas vēdināšanas sistēmas ar rekuperācijas funkciju (aukstais gaiss tiek sasildīts ar silto telpas gaisu un otrādi vasarā). Svarīga loma ir ēkas blīvumam. Vienkārša patiesība – jo hermētiskāka ēka, jo mazāki apkures rēķini.

Ilgmūžība un iekļaušanās mūsdienu arhitektūrā

Foto: Shutterstock

Taču aplami būtu pieņemt, ka koks kā izmantojamais materiāls mājas būvniecībā būs ilgmūžīgs. ''Neviens būvmateriāls nav mūžīgs. Visi materiāli nolietojas, nodrūp, maina savu izskatu un prasa regulāru kopšanu un atjaunošanu. Mājas ar koka apdari nav izņēmums.

Nav lielas atšķirības, kāda veida būvmateriāls ir izmantots. Par visu uzbūvēto ir jārūpējas. Koka mājas, pareizi koptas un lietotas, var labi kalpot gadu simtiem. Koka konstrukcijas un apdare kalpošanas laiku var ievērojami paildzināt, pareizi izstrādājot mezglu risinājumus, paredzot koka vēdināšanu, nepieļaujot kondensāta un mitruma ilgstošu klātbūtni. Latvijā ir daudzas senas koka mājas, kas ir labi saglabājušās, turklāt tieši no koka veidotās mājas ir salīdzinoši viegli atjaunot,'' tā par koka arhitektūras ilgmūžību stāsta arhitekts.

Vēl bieži vien cilvēki mēdz uzskatīt, ka koka mājas, visas kā viens, izskatās līdzīgas un veidojamas pēc viena noteikta principa, taču arhitekts atgādina, ka koka māju arhitektūrai nav radošu ierobežojumu. Koka māja var būt mūsdienīga, turklāt koks kā būvmateriāls neliedz realizēt arī ļoti drosmīgas idejas, ja tas baida mūsdienīgas arhitektūras piekritējus. ''Koka māja iederas gan pilsētā, gan laukos. Labs piemērs ir Kalnciema kvartāla koka apbūve, kur koks izskatās vienlīdz labi gan iekštelpās, gan fasādē. Manuprāt, priekšstats, ka pilsētā nevarētu būvēt koka māju, neiztur kritiku. Tā ir liela privilēģija dzīvot dabiskā koka mājā.''

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!